Kni virtuve

love yourself more

Skats no virtuves puses

Tā kā ar tumšzilo ziloni jau aizsāku tēmu par to, kā darbu fotografēšanā izmantot visādas lietas, kuras iespējams padarīt vairāk nekā neparastas, tad šoreiz pamēģināšu šo visu stāstu papildināt.
Kad pagājušajā rudenī pie manis ieradās dzeja brošām, kuras vēl nebija tapušas, skaidri zināju, ka šai “Ōdai rītam”, jākļūst par vienu no maniem visneparastākajiem stāstiem. Galvā spilgti zīmējās aina, kādu tieši vidi radīšu un kā viss izskatīsies. Šķiet, tā bija vienīgā reize, kad foto noformējums bija skaidrs jau pirms vispār bija KO fotografēt :D

Un tātad – pirmā bilde. Šī ir vienīgā bilde, kas man saglabājusies, kurā redzams mazlietiņ vairāk un atšķirībā no citām “gala produkta” bildēm, šajā ir redzama visa “fotoainas” uzbūve: siena, improvizēta gulta un grīda.
Soli pa solim.
Pirmais, kas man jau bija – apgleznots audekls. Biju mēģinājusi uz tā zīmēt indiešu sievietes seju, taču kaut kā nemaz ar nepadevās. Aizkrāsoju visu ciet un galu galā man bija košs fons. Grīdai izmantoju pavisam parastu kartonu no kastes, uz kura visai improvizēti ar tintes pildspalvu uzzīmēju koka rakstu.
Vislielākās grūtības sagādāja gultiņas uztapināšana. Toreiz pat pamanījos draugos iemest saucienu palīgā, vai kādam mājās nav aizķērusies leļļu gulta. Saucu, saucu, nesasaucu. Neviens neatsaucās un nācās likt lietā iztēli. Pēkšņi pavisam parasts pīts piezīmju lapiņu vai sazin kā turētājs kļuva par labāko gultiņu brošām, kādu nu vien varēju iedomāties. Nācās gan mazliet padarboties ar stieplēm papildus formas iegūšanai, taču rezultāts bija vairāk nekā iepriecinošs. Vēl tikai visparastākais kabatas lakatiņš un tamborēts spilventiņš, kas piebāzts ar vati :D Gultas stāsts varēja sākties!

Bieži esmu domājusi, kā viss tā sākās, kad man vairs nepietika ar baltu krūzīti vai šķīvi, uz kura uzlikt plastikojumus, viens divi sabildēt un viss cauri. Ar katru reizi, kad radīju mazo stāstu, šis process vilināja arvien vairāk un pa parasto vairs nebija interesanti. Gribējās, lai skatītājs varētu pētīt ne tikai pašu darbu, bet arī to, kā tas pasniegts. Lai tā acs tur ilgāk pakavējas.
Gultas stāsta rezultātu lielākā daļa no jums ir redzējusi, bet, ja nu kāds vēl nav paspējis, tad šī ir iespēja. Pārējās šī un citu stāstu bildes var apskatīt Flickr.com

P.S.1. BET vispār es aizmirsu pateikt pašu galveno un lielāko prieku! Tik ilgi gaidīju un piemirsu. Rītdien kopā ar LadyLight uzcirtīsimies un iesim uz filmu, kuru abas gaidām jau no tā mirkļa, kad bijām skatīties “Coco avant Chanel”. Beidzot tik ilgi gaidītais “ītpreilavs” būs klāt! :D Tā vien šķiet, ka rītdien būšu nepacietīga visu dienu. Labu miegu, siltu dienu un tad jau tiekamies brīvdienās kādā plastikošanas starplaikā!

P.S.2. Ja kāds joprojām ļoti satraucas par sestdienas balsojumu, tad te ir kāds, kurš nopietno ņēmis ārkārtīgi patīkami nenopietni. Smējos balsī, Signis ministru kabinetā iedalījis amatu arī man :D :D :D

Atvilktne: Kni.stāsts
  • tincii saka:

    Ja nu esi piemirsusi – tā aizkrāsotā zilizaļā bilde ir mana absolūtā favorīte no Taviem radījumiem (no vārda – radīt).

    02/10/2010 at 13:06
    • Kni saka:

      Zinu, Tinciiti, zinu =)

      02/10/2010 at 13:21

Leave a Reply