Skumji. Ļoti.

Dienas mainās vietām,
es pārlieku pieķeros cilvēkiem un dažām lietām.
Vai tas maz kādreiz pāries?
Izraut sirdi un nolikt uz plaukta.

Man šodien negribas būt.

.
Dievs, ja Tu nāc dzert tēju manā virtuvē, tad zini, ka Tu mani skumdini ļoti. Par to, ka tos cilvēkus, kas man dikti dārgi, Tu ved no manis prom.. jūdzēm tālu. Tā nav godīgi. Un, ja Tu neesi pamanījis, tad visam ir savas robežas. Tu savējās jau sen esi pārkāpis un nu man uzkrauj pārāk daudz.

.
Murr, es pēc Tevis ļoti ilgošos!!! Jau tagad ilgojos, kaut arī Tu vēl neesi iekāpusi lidmašīnā.

Published by

Kni

Love yourself more

3 thoughts on “Skumji. Ļoti.”

  1. tam visam ir arī labā daļa – tagad tu varēsi sacerēt pasaulē jaukākās vēstules un pakot mīļas paciņas! nu taču! :)

  2. tik patiesa skumja … un tik saprotama. man par to visu reizēm ir Lielā Raize … ar loģisko prātu jau daudz ko var saprast, bet sirdi neizdodas apvārdot, lai kā censtos

    1. -> Melato, man prāts un sirds katrs dzīvo savu autonomo dzīvi, tā kā garlaicīgi nav.

      ->Em., paldies par atgādinājumu!

Leave a Reply