Kni virtuve

love yourself more

Slinkums kā virzītājspēks

Avotu ielas rezidencē dzīvoju jau kopš septembra, tāpēc droši var teikt, ka kāds labs laiks jau ir pagājis. Kad atnācu šurp dzīvot, tiku iepazīstināta ar visu tehniku, kas mums te ir. Verku :D tā ir mūsu gāzes plīts. Vēl visādiem vajadzīgiem un mazāk vajadzīgiem verķiem. Ar mūžigās uguns katlu vannas istabā, kas tagad liekas tik pierasta lieta, ka rodas sajūta, citādāk nemaz nekad nav bijis. Taču bija kāds TAČU, ko es nepārtraukti atsacījos apgūt un tā bija veļas mašīna, kura tomēr prasa manuālu līdzdarbību. Jūs domājat, ka visus šos piecus mēnešus neesmu mazgājusi drēbes? :D Ne, taču! Tas bija un joprojām ir lielisks iemesls, kāpēc regulāri doties pie Zigurda un Ainas uz bākas rajonu, uzēst zupu, cepumus un vēl visādus labumus, pie reizes izmazgājot arī veļu.

Pēc darbīgās nakts manī iemitinājies Slinkums un tas nekādi nebija pierunājams doties laukā, lai brauktu uz bākas rajonu mazgāt veļu, tāpēc tieši šodien notika TAS. Es iemācījos apieties ar mūsu veļas mašīnu bez jebkādām pamācībām, jo to papīru saišķi tā arī neizdevās atrast. Mans čujs uz lietām un vietām ir apbrīnojams un par to es patiešām priecājos un esmu pateicīga tiem spēkiem, kas to man piešķīruši tieši tādā daudzumā.

Veļas diena man šodien. Viss jau izmazgāts un izkārts, tagad atkal varu ķerties klāt pie plastikas… Zigi un Aina, es pie jums tik un tā kādu dienu aizbraukšu. Kni godavārds!

Foto: flickr.com

Atvilktne: Kni.stāsts

Leave a Reply