Es neprotu cept kūkas. Nu labi, pat neesmu mēginājusi, tāpēc šķiet, ka neprotu.
Tajā laikā, kad sāku dzīvot tur, kur dzīvoju, piemājas kafejnīcā teicos, ka kafijas kanniņa man tagad ir un kafiju vārīšu mājās, jo nu.. manuprāt, man sanāk labāka, taču kūkas cept nemācīšos, lai būtu iemesls iet pie viņiem ciemos. Manuprāt, godīga vienošanās.
Kā jau teicu, neprotu cept kūkas, bet protu cept ziloņus, uz kuriem raugoties, mutē sariešas siekalas. Vai tas skaitās? Vai tās ir gandrīz kūkas?
Ziloņa “šokolādes” daļu apzināti veidoju ar pāris sīkām plaisām, tumšākām un gaišākām līnijām, kuras vislabāk saskatīt dabā. Lai arī sākumā bija iecerēts to kombinēt ar piparmētru zaļo toni, brīdis, kurā izlēmu krāsu nomainīt pret ķiršu sarkano, bija labākais, kas ar šo ziloni tapšanas brīdī varēja notikt. Bet tagad gan, veseli ēduši. Ar acīm.
Sandra, vai jūties pamielojusies?
Lai silti un gardi!
Ak, Kni, tagad man jāiet pakaļ šokolādei! Tā sakārdināja! Burvīgs šokolādes-mežģīņu zilonis! :)
Kni, es nevaru vien sagaidīt, kad varēšu šo ķiršu brīnumu “mielot”. Tas ir fantastisks…mans pirmais….
Nu shiki, miki … Auskari feini :)
Veselas ēdušas! Briedēn, biju pastā, viss ir ceļā.
Tiešām skaists un gards :) Un es arī to redzēšu dzīvajā, ja Briedēns to uz darbu kādreiz uzliks (un es zinu, ka uzliks).
Tā, tā, jūs no vienas bandas? :D
Nuuu…sanāk, ka laikam saistībā ar mani viņa tos zilonīšus ieraudzīja :) Un jā, banda tiešām viena :)
Njā, tā tas ir, mēs ar Elīnu no vienas bandas :)
Tagad tik atliek piemeklēt, ko zīlonim un auskariem pievilkt klāt :)
tiklīdz izlasīju teikumu – vai tas skaitās? tā gribējās kliegt pilnā rīklē – skaitās,skaitās! un kā vēl skaitās…:)
apetelīgs bez gala..:)
Labākais ir tas, ka no ziloņiem neuzbarojas, ar ziloņiem var tikai bagātināties :)
Pacietīgi (cik nu tas ir iespējams) sēžu pasta nodaļā un gaidu SAVU paku, savu Īpašo paku, to, kuru ar citām sajaukt nevar. Pastniece pētot paku – nes to man…iepējams, ka viņa tādu paku redz pirmo reizi :) nu tad beidzot, nu tad beidzotttttt, mans pirmais zilonis ir pie manis :)
Paldies, Kni, par īpašo paku un vēl jo vairāk, par īpašās pakas “iekšiņu”.
Paldies, ka padalījies! :) Un lai brīnišķīga kopdzīve!