“Stāstiet, kas notika!”
Tā iesākas visu observācijā nonākušo stāstu uzklausīšanas rituāls. Nē, nestāstīšu par gaidīšanu, par neiecietību un par citām negācijām, bet gan par stāsta anatomiju.
Izsēdējusies, savas sāpes nomierinājusi, es pievērsos vērošanai, ko patiesībā daru bieži, dažkārt pat provocējot runātāju stāsta materiāla ievākšanai. Šoreiz gan tikai vēroju un klausījos.
“Es biju centrāltirgū,” stāstu iesāka sieviete, lēnām veļot vārdus pār lūpām. Pieminējusi arī citus paviljonus, viņa nonāca līdz piena paviljonam, ar kuru viņa sasaistīja sliktās pašsajūtas kulmināciju. Visa stāsta taka sekoja līdz paviljonā esošajai aptiekai, kurā viņa bija paredzējusi iegādāties nošpu un, ja nemaldos, analgīnu. Stāstu papildināja arvien jauni sīkumi, kuri sliktās pašsajūtas stāstam deva vien emocionālu pieskaņu, tiem pat nebija diagnozes noteikšanai palīdzoša rakstura.
“Es braucu mikroautobusā,” teica uz kušetes guļšas sievietes balss, kura cieta pamatīgas sāpes. “Mikroautobusa šoferis brauca ātri un tad, strauji bremzējot, es kritu. Man šķiet, tā ir gūža, tas ir gūžas lūzums,” sieviete jau pati bija noteikusi sev diagnozi. Viņa nebija tik runīga kā iepriekšējā, jo, pēc tā, ko bija paspējusi pateikt pirms ārsta atnākšanas, bija zināms, ka viņa cieš spēcīgas sāpes.
Un tā viņi visi viens pēc otra stāstīja savus “kas notika” stāstus, apberot tos ar visādiem sīkumiem, kuriem vien stāstītāja domās bija nozīme, bet kas nedeva nekādu labumu iespējamajam risinājumam. Tie nebija tie “es saēdos sēnes, man bija slikta dūša” stāsti, jo tādā patiešām būtu svarīgi, kādas tieši sēnes. Tie bija stāsti ar emocionāliem sīkumiem, ar kuru palīdzību cietušas vēlreiz izstaigāja savu sāpju anatomijas taku.
Šajā sakarā esmu līdzīgi domājusi par atbildēm uz jautājumiem, kad tiek uzdots pavisam vienkāršs jautājums, uz kuru varētu atbildēt ar kādu no atbilžu svētās trīsvienības vārdiem “jā, nē, nezinu”, taču mēs paši jau pieliekam klāt papildus informāciju, kuru tā īsti neviens nav prasījis, un tieši šis process, kopš sāku tam pievērst uzmanību, visu padara interesantāku, katru reizi uzzinot, ko atbildētājs uzskatījis par svarīgu garnīru tik vienkāršajai atbildei.
Jautājiet vairāk!
Iespējams, saņemsiet daudz interesantu atbilžu.
Lai silta nedēļa!
