Līdz pasākumam vēl atlikusi stunda, bet es vēl gultā ar baili prātoju, vai nu šitā vajadzēja… Varētu jau neaiziet, jo kurš gan zinās, kas tā par Ingu pierakstījusies, turklāt vēl nedēļas vidū, jo kā zināms tā Inga, kas es, nekad nenāk nedēļas vidū, kur nu vēl no rīta.
Lai nu kā, šis solis būs krass un visticamākais uz nākamo pierakstu labākajā gadījumā vedinās vasarai tuvojoties, jo nedomāju, ka steigšu eksperimentu atkārtot. Vēl tagad atceros, kā tiku pie tā saucamā “ponija”: “Tev piestāvētu! Griežam?” “Nu griez!” Viss, kas seko tālāk, skaļi netika pateikts, bet gan izkliegts domās: “Ak, jel, līmē taču atpakaļ! Dzirdi? Stop!” Nepazinu sevi spogulī tik ļoti, ka aizejot uz sporta zāli, nācās ģērbties atpakaļ ofisdrēbēs un iet mājās pierast.
Vienīgais, ko noslēgumā varu pateikt: ja neizdosies, 9 gadi uz zemes nevarēšu rādīties :D un Laiķik, nākamnedēļ nekur neiesim :D
Iekš foto šī gada un nākamā pusgada pēdējā bize.
šņik-šņak????
Genau getroffen!
wī, atsūti pikčēru pēc tam :) un vēl – man tas ponijs ļoti, ļoti patika!!!!
ponijam nav ne vainas. un griez tos matus nost.
viss būs ok.
..un TIK īsus jau tāpat nenogriezīsi!!!
join the club:) es no savām čirkām šķīros jau vasaras sākumā, un tagad kādi 2,5 cm garo čirku vietā:)