Kni virtuve

love yourself more

Svētdienas miglfoto bez miglas

Jau nedēļu staigāju kādus deviņus centimetrus virs zemes. Tas viss bez īpaša izskaidrojuma, bez īpaša iemesla un kāda īpaša notikuma. Vienkārši tā ir un viss. Manī ir sildošs miers, kilogramiem pacietības un neizsakāms daudzums mīļuma. Esmu gatava klausīties un uzklausīt, mierināt un samierināt. Ja citas reizes visticamākais es ietrakotu par to, ka mani piemeklējusi pēkšņa un neizskaidrojama labsajūta, tad šajā reizē pat nenāk prātā no šīs sajūtas atbrīvoties. Ļauju vienkārši būt.

Pieļauju, ka tas ir izskaidrojums šīs nedēļas nogales ziloņiem, kas sevī iemantojuši manu mieru. Ziedlapiņu mandalas, koka smarža un sveicieni no aizgājušā zelta rudens, kanēlis un kafija “Kafijas injekciju” ziloņos.
Tas viss jau nākamjā nedēļā, bet pagaidām tradicionālais “miglu” foto bez miglas.
Kad vakardien Rudu pieprasīja bildi koka faktūras zilonim, es viņai teicu: šas! atnāks Valts Kleins, nobildēs un tad būs :D Tādu ziloni tak nevar vienkārši tāpat.. ar miglu bildēt!

Lai silti!

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Si saka:

    glīts gan tas koka zirdziņš! oi, pardon! zilonīts..:)
    un kārtējā reize, kad ar nožēlu jāsecina – man joprojām nav caurumu (ausīs)…

    27/11/2011 at 16:53
  • Ilziite saka:

    iiiii, ku dievīgi! :) :) :)
    Tu mani nebeidz pārsteigt! Un tava labsajūta ir “redzama” visā krāšņumā.. māksla dzimst ne tikai sāpēs.. ;)

    27/11/2011 at 17:01
  • dzenis. saka:

    āaaa, koks koks koks!!!
    dzenis traks!
    un, ja tikko kā nebūtu savas magones dabūjis, satraukti dauzītos ar knābi pie Kni loga ar lūgumu acīs.
    apsveicu ar, manuprāt, dabas skaistākā materiāla apvienojumu ar ziloņbērniem! te viens nebeidzams pārsteigums :)

    27/11/2011 at 17:01
  • kaija saka:

    Līdz šim klusi no malas esu novērojusi visu, kas virtuvē notiek, bet nu vairs nespēju slēpt sajūsmu par šo brīnumaino koka zilonēnu. Tik silti un mājīgi, ka negribās vairs iet projām. (pastiepju roku un iepazīstinu ar sevi- Kaija)

    27/11/2011 at 17:18
  • m-ja saka:

    jā, koka komplekts liek uz to raudzīties ar apbrīnu un cieņu, vien minot, cik gan daudz pacietības un laika bijis nepieciešams tāda tapināšanai. savukārt vissiltākais tomēr šķiet tieši tas, kurš izskatās pēc virtuves dēlīša. ir man viens kadiķkoka izstrādājums, kuru pa laikam gribas pasmaržot, tad šo – akurāt tāpat.

    27/11/2011 at 20:59
  • Elīna saka:

    Koka ziloņi pēkšņi atgādināja par manu opi, kurš visu mūžu bijis galdnieks. Uzvējoja koka smarža un viņa darbnīca, kurā biju biežs viesis, lai apskatītos, kas tiek taisīts. Viņš, tāpat kā Tu, spēja radīt brīnumus. :)

    27/11/2011 at 21:23
  • Kni saka:

    Paldies! Īpašs sveiciens jaunpienācējai Kaijai! Prieks, ka tomēr sadūšojies.
    Kas attiecas uz to koka ziloņbērnu: vakardien bija noruna, ka līdz pusnaktij jāpastrādā un tad varēs iziet saskandināt. Varbūt tāpēc mana Iedvesma un Spēja nolēma apvienoties :D Dēļ visīša un kolas. Algagoliķes :D

    27/11/2011 at 22:07
  • Signe saka:

    Šie ir izcili eksemplāri! Varu vien apbrīnā noņemt savu iedomāto cepuri!

    27/11/2011 at 22:25
  • sociofobs saka:

    es gaidīju miglu :(

    27/11/2011 at 22:45
    • Kni saka:

      Samiedz acis =)

      27/11/2011 at 22:47
  • Liena saka:

    kadiķa koka zilonīši
    ;)

    27/11/2011 at 23:52
  • rediiss saka:

    oho! kni pievērsusies koktēlniecībai!

    28/11/2011 at 09:44
  • Tincii saka:

    Ak jel! Koks ir tik kokains! TIk Kokaīns! Burve…

    28/11/2011 at 10:25
  • vejgrabsle saka:

    Bezgala glīši

    28/11/2011 at 17:09
  • Kni saka:

    Paldies, publikum, paldies!
    Šajā nedēļā būs vēl interesantas lietas, turklāt neaizrunātas, kā arī kaut kas saistīts ar eglēm.

    28/11/2011 at 19:06
  • Inga saka:

    jā, Knī, šie kokainie ir Kaut Kas Patiesi Labs!!!!

    29/11/2011 at 12:52
    • Kni saka:

      vārds “kokainie” man atgādina Tincii pirmo spiedzienu un vārdu – koka(īn)zilonis

      29/11/2011 at 21:09

Leave a Reply