Šis gan būs tāds īsstāsts. It kā jau laikam vairāk par sievietēm.
Saules apžilbināta un karstā gaisa reibināta, viņa svila tveicē. Saules stari neglāstīja, tie dedzināja, taču viegli cepta cepumiņa brūnumu kārojās, jo kad tad vēl.. ja nu tāda karstuma vairs nebūs?
Un tagad viņa stāv manā priekšā un kaut ko stāsta. Apsvilusī āda kā tāda čaumala lobās nost. Ko gan citu man teikt – visas čūskas kādreiz ādu met..
interesanti.,/,/tik tiešam,/,/.lika pasmaidīt par šada tipa interpretāciju!/,/,../,.
šsssšsssssšsšsssssssssss….
labi pateikts :)))
Paldies! Dažkārt nesaprotu, kā pie manis šie “aforismi” atnāk un kurš man tos no kosmosa sūta… :D