Tā nogurt var tikai no ziloņiem

Šonedēļ ziloņu vairs nebūs. Apsolu!

Šis ir vēl viens kopdarba rezultāts no sērijas “Nē, nemīci kopā! Nē, nemet ārā.” Ar zeltainu mirdzumu.
Laižam arī šo tautās! Stāsts gan ir nemainīgs. “Nē, neliec vertikāli. Šo vajag horizontāli.” “Bet tur tāds ieskrambāts..” “Bet ļoti labi.” Un tā mums atkal bija grūti vienoties, bet vienojāmies. Tiesa gan, mēs nevienojāmies par tiem adatiņpunktiem. Tos es.
Bet šis kādai noslēpumainai būtnei. Dūmakā tīts lapu zilonītis.

Bet tagad gan – skrieniet pusdienās vai arī brīvdienās!

Published by

Kni

Love yourself more

8 thoughts on “Tā nogurt var tikai no ziloņiem”

  1. Tas pirmais spiizduliitis ir sprauzjams? Tieshi kaa pieprasaas pie maniem roku paceltajiem auskarinjiem. Es celju roku par pirmo spiizduliiti, Zeltiiti :) Adrese LV.

    1. Pakoju un sūtu ;)
      Taviem auskariem gan labāk piestāvētu otrais spīdulītis, bet derēs arī pirmais. Abi vien no vienas mīklas.

  2. Tā noslēpumainā būtne var gavilēt! Viņai dikti skaists! Pārējie vienkārši skaisti! Re, Kni, nekas nav netīšām, arī no izjauktām detaļām var sanākt Prieks!

  3. Un vispār, ar ko tu to dari? Man arī vajadzētu cukura mastikā iespiest šādus rakstus!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.