Tad, kad man ir vismazāk, es spēju dot no sevis visvairāk.
Tad, kad manī nav ne kripatas iedvesmas, es spēju iedvesmot visstiprāk.
Tad, kad manī vislielākā sāpe, es spēju radīt vislielāko prieku.
Tad, kad man ir vislielākais miega bads, es neeju vis gulēt, bet noskatos labāko filmu, kādu man pēdējā laikā nācies redzēt. Ar labāko mūziku. Viss tik ļoti dod pa stīgām. Tik ļoti.
Labunakti.
pirmajā brīdī likās, ka Tu citēsi šo – Kungs, kad esmu izsalcis, dod man kādu, kam nepieciešama maize; kad man salst, sūti man kādu, kas jāsasilda; kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kas jāmierina; kad man nav laika, dod man kādu, lai uz brīdi varētu tam palīdzēt; kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kas jāiedrošina; kad man ir nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā. /Māte Terēze/
P.S. ekselenta mūzika! mīlestība no pirmajām taktīm..
Runājot par Bedouin Soundclash, šī ir ļoti skaista dziesma, bet netipiska viņiem. Pārējās kompozīcijas arī ir klausīšanās vērtas. Sounding A Mosaic (2004) ir popsīgāks un ātrāks, bet Street Gospels (2007) ir maigāks un romantiskāks.
Tajā reizē, kad epastā saņēmu šo dziesmu, apskatīju arī citas, kuras rādījās listē un nodomāju – hei, es taču viņus zinu, bet klausoties tieši šo dziesmu, liekas, ka nezinu viss un man tas ir absolūts jaunums.
Un vēlreiz paldies par lieliskajiem kino ieteikumiem!