Uzaicinājusi Ievu vakariņās mazliet savtīgos nolūkos (kādam taču jāpalīdz remdēt manas briesmīgās muguras sāpes, kas nu jau atbalsojas visā kreisās rokas garumā), palūdzu Ievulim man sasmērēt muguru ar sildošo smērīti. Vakariņas un zilonis dāvanā, manuprāt, glauns barters un prieks arī par to, ka Ieva atnāca ciemos. Satuntulējusies jakā, nosēdos pie datora, lai izdarītu to, ko sen jau plānoju, proti, noklausīties visas tā saucamās eirodziesmas, jo līdz šim biju dzirdējusi tikai dažas.
Tas laiks nav tālu, kad sniegs kusīs, lapas plauks un putni sāks čivināt. Pagaidām čivina tikai eiroputni. Kurš nu pirmo reizi mēģina kaut ko sačivināt, kurš jau kopš eirovīzijas pirmsākumiem nesekmīgi vicina spārnus un mēģina tapt pamanīts.
Tātad piedāvājumā uz nacionālo atlasi ir 10 čivinātāji. Viens no tiem absolūtais veterānčivinātājs :D Resnais putns Lauris Reiniks ar dziesmu „Your Morning Lullaby”. Eirovīzijas mājas lapā ievietota katra čivinātāja dziesma, neliels čivinātāj apraksts un kas vēl jautrāk, dziesmas teksts gan angļu, gan latviešu valodā. Dažam labam nodomāju, ka labāk nemaz to latviskojumu nebūtu skatījusies, jo tik tukšas dziesmas laikam raksta tikai šim pasākumam.
Atgriežoties pie Laurika dziesmas, jāsaka, ka tā ir pat ļoti tukša. Par neko. Ja kurā tur gadā Ērgļa šūpuļdziesma vismaz bija skanīga un aizkustinoša, tad Laura dziesma neatstāj pilnīgi nekādu iespaidu.
Nākamā pēc kārtas ir jauniešu grupa PeR ar dziesmu „Like A Mouse”. Gluži kā Laurika dziesma, arī šī neatstāj nekādu atmiņā paliekošu iespaidu un, kaut arī to klausījos tikai pirms dažām minūtēm, vairs nemaz neatceros ne tās vārdus, ne arī skanējumu.
H2O. No šīs grupas varētu gaidīt kaut ko vairāk, taču atzīšos, arī šo dziesmu man neizdevās noklausīties līdz galam, jo nelikās ar neko saistoša. Tas ir tā pat kā ar reklāmām vai filmām, ja esi uzslēdzis kādā mirklī un liekas, ka ir laba, iespējams (un iespējamība ir liela), šo filmu noskatīsies līdz galam, kaut arī nav sanācis skatīt sākumu. H2O dziesma nepārliecina un klausīties to negribas ne no sākuma, ne no vidus, ne no beigām.
Dons „My Religion Is My Freedom”. Paskatoties, kurš ir rakstījis mūziku, viss top skaidrs. Lai cik talantīgs Zigmars Liepiņš nebūtu, sakiet, ko gribiet, bet šī dziesma labi iederētos kādā no nākamājm rokoperām, ko iespējams Liepiņš tuvākajā laikā uzrakstīs. Teksts arī tāds kaujiniecisks un eirovīzijas vieglprātībai pilnīgi un galīgi nederīgs.
Projekts Konike, kura sastāvā ir Edijs Šnipke (tas pats, kas ar to zvaigzni dziedāja.. vai arī viņš bija sadomājies zvaigzne esam.. neatceros vairs) un Andris Konters, lai kas arī viņš būtu. Šīs dziesmas „Digi Digi Dong” nosaukums jau vien ir stulbs, TAČU šī bija tā dziesma, kurai man gribējās kustēties līdzi un es to labprātāk klausītos kādā mazā restorāniņā ar Itālijas pieskaņu.. vai vismaz Portugāles.. dzertu vīnu vai kafiju un gaidītu, kad tad man beidzot atnesīs krēmu brulē ar to kraukšķīgo virskārtiņu un maigo krēmu zem tā. Jā, un to visu rotātu piparmētru lapiņa ar paris meža zemenītēm. Tā, lūk, bet eirovīzijai neder. Piedodiet, puiši!
Aisha ar dziesmu „What for?”
Redz, šī nu bija tā eiroputna dziesma, kuru es dzirdēju pirmo no visām un šķiet, vislabāk arī palikusi prātā. Atceros, kad pirmo reizi to dzirdēju, likās, ka tā ir līdzīga Ribaka dziesmai. Iespējams tas ir tā akordeona dēļ, taču jāatzīstas, dziesma ir lipīga un atmiņā paliekoša. Manuprāt, šī ir arī ļoti tipiska eirodziesma ar ļoti tipiska skanējuma piedziedājumu. Aishas dziedātā dziesma ir viena no manām favorītēm, lai gan joprojām domāju par krēmu brulē.
Kristīna Kārkla-Puriņa ar dziesmu lībiešu valodā “Rišti, räšti”. Skanīgi, bet lai piedod man Tiguls, nu nav eirovīzijai… jāsaka, ka lībiešu valoda man izklausās kā izdomāta. Atcerieties, ir taču vairākas reizes jau bijis tā, ka dalībnieki startē ar dziesmām, kuras ir izdomātās valodās. Manām ausīm šī ir viena no tām dziesmām. Labāk šo gribētu klausīties kādā pļavā, guļot zālē un iesmaržojot pļavas gaisu un priecājoties par to, ka esmu.. redz, pat šīs ir nereāli. =)
Ivo Grīsniņš-Grīslis… šis puiks taču ir no kaut kāda latviešu boybanda.. no tā kas pajuka? Šis, man šķiet, iečivinājis arī melanholisko valsi. Lūk, nebojājiet sev atmiņas un noklausieties labāk vēlreiz melanholisko valsi.
Kristīna Zaharova ar dziesmu par sniegu jūlijā (Snow in July). Nu, ja viss ies tā, kā iet šobrīd, tad vietā, no kurienes Kristīna ir un esmu arī es (ziemeļpoliete =), jūlijā noteikti vēl būs sniegs :D Par dziesmu tātad! Sajūtas tādas, it kā kāds zviedrs uzrakstījis (tikko paskatījos, nav). Šī noteikti arī ir tipiska eirovīzijas dziesma ar savu ritmu, lustīga un jestra. Jā, lai cik muļķīgs tas teksts nebūtu, es labprāt lektu kājās un uzrautu kādu danci pa istabu. Ja vēl kādas 3 reizes noklausīšos, tad šī dziesma izkonkurēs Aishas dziesmu, bet vispār, lai cik šis apgalvojums nebūtu skaļš – es jums saku – AISHAS DZIESMA CĪNĪSIES PAR PIRMO VIETU ATLASĒ TIEŠI AR KRISTĪNAS DZIESMU! Kni ir runājusi!
Nu tad atlikusi vēl tikai viena. Triānas parks ar dziesmu „Lullaby For My Dreammate”. Kas viņiem visiem ir ar tām šūpuļdziesmām? Neder! Neder! Neder! Viss, esmu noklausījusies pašu sākumu un man tālāk vairs negribas klausīties. Es tomēr cenšos iejusties vācu, serbu, franču, slovāku un vēl sazin kāda pensionāra ādā, iemidzinoši! Neder! Lai cik košs nebūtu viņu grims, šī dziesma neder.
Tā, lūk, tagad jums pašiem atliek vien izlemt. Iespējams lielākais vairums pasākumu nemaz neskatīsies un kas ir tikai saprotami, bet es gan, jo fināls (tas lielais fināls) noteikti būs tā ap manu dzimšanas dienu un kāpēc gan ne? Ņemam pasākumu vieglāk, izpriecājamies un kaut uz mirkli aizmirstam mūsu gaušanos un čīkstēšanu, kā arī savējo nolikšanu. Viņiem tie ir svētki, nebojāsim tos, lai priecājas!
Vēl tagad atceros to gadu, kad piedalījās prātinieki. Atceros Kaupera baltās bikses un samta kreklu, kas spīdēja kā kaķa ūļeņas =). Atceros arī to, kā Streips izteica savu slaveno teicienu par to, kā Īslane mūsu valsts neatkarību atzina pirmā. Jā, un toreiz es vēl dzīvoju pie vecākiem, manā istabiņā bija televizors, tētis jau gulēja, bet mēs trijatā (es, mamma un brālis) cieši jo cieši turējām īkšķus. Forši bija.
Tagad gan ar labunakti, jo zāles, ko sadzēros, manī sāk radīt reiboni un galva kļūst dulla jo dulla.
Es zinu, viņi neuzvarēja, jo Renčiks to kāju tā kustināja :D un bikses vajadzēja melnas!
Traki gari sanāca, piedodiet.