Viņš ienāk pa balkonu, padod balsi, bet neatradis savu draugu atsaucamies, ņem vagu. Ģimenes kaķis atzīst tikai tēti, tātad viņu mierīgi var pārsaukt par tēta kaķi. Bet nieks ar to. Barvedi viņš sev ir izvēlējies un lai tā būtu, vismaz kaķim ar izvēli problēmu nav, taču tā sirdi žņaudzošā sajūta, ar kādu vēroju cilvēkus, kas aizrautīgi pluinīja maizi un steidza pieradināt jaunos pīlēnus, man joprojām neliek mieru. Viss ģimenes klans, no siekalu zaķa, kurš tikko bija iemācījies savaldīt savas kājas, līdz siekalu zaķim, kurš vairs pār tām nevaldīja. Īsāk sakot – pīles baroja visas paaudzes, mezdamas maizi pa labi, pa kreisi.. pat ļoti tuvu braucamajai daļai.. līdz brīdim, kad kāda pīļu māte steidza vienu no pūkainīšiem glābt.
Kā par nelaimi, Ziemeļpola galvenais dīķis ir pa ceļam uz vai no tā lietuviešu veikala, kur loģiski maizi var sapirkties maisiem un kur nu vēl labāks mērķis.. pieradināt pīles, ka tās teju vai ēd no rokas un vairs neprot ar knābi rakties pa ūdens zālēm. Sasodīts un viss šis pasākums tiek pasniegts kā ģeniālākā izklaide, ko ģimenei paveikt kopīgi… pieradināt pārdesmit pīles un piestumt viņu kuņģi ar lēto lietuviešu baltmaizi.
Kad vēlāk izgājām pastaigāties, loģiski iepriekšējā ģemenes klana vietā jau bija cits un tā viņi tur kursē, nobarodami pīles līdz pilnīgam pieradumam.
Skumji. Jaunās ģimenes, iegādājieties mājdzīvnieku un rūpējieties par viņu. Beidziet iejaukties dabā ar baltmaizi! Pīļu māte iemācīs savam pīļukam atrast barību, iemāciet labāk jūs savējam, lai mums nerodas makdonalda un liekā svara diskusijas!
Foto no flickr.com no jason044 photostream