Ahilejam pazuda papēdis, vai arī papēdim Ahilejs, par to vēl varētu strīdēties, bet vispār esmu pārvarējusi savu nevarēšanu un akmeni, aiz kura paklupu, vienkārši aizsviedusi prom, atrisinot to, kas citu reizi tiktu pamests novārtā.
Te ir aukliņa, te ir finišs.
Brīdī, kad sapratu, ka, liekot visu kopā, esmu tik sirsnīgi aizrāvusies ar liekā likvidēšanu, ka nolikvidēju arī derigo, proti, stiprinājuma daļu. Ja vēl ņem vērā faktu, ka stiprinājumi ir mans vājais punkts, šī bija katastrofa.
Galu galā, sēdēju tik ilgi, kamēr izdomāju, ko nu iesākt. Urbt kādā no esošajām detaļām bija riskanti, jo lielai daļai no tām ir tukšs vidus, kā arī rota ir mazliet asimetriska, ko savukārt ignorēt tā īsti nevar. Veidoju detaļas atsevišķi un striprināju tās klāt aizmugurē.
Kad šis jautājums tika atrisināts, aktuāls kļuva nākamais, proti, kur tad ievērs? Kādu aukliņas materiālu izvēlēties? Kā darināt aizdari? Kur ņemt vēlamo aizdari? Tie visi it kā ir nieki, bet ļoti svarīgi nieki.
Kādu nakti, kurā mans ķermenis bija nolēmis atteikties no miega, atcerējos par mājas lapu, kura ir slavena ar saviem DIY (dari pats) projektiem. Ja sākotnēji biju domājusi ļaut rotas valkātājai aukliņas vienkārši siet, izvēloties vēlamo garumu, tad atceroties par mājas lapā redzēto pamācību, sapratu, ka ir īstais brīdis apgūt ko jaunu, proti, mezglot.
Viena jauna prasme un problēmas vairs nav, turklāt tagad rotai garumu iespējams mainīt ārkārtīgi vienkārši un neko nesienot. Iespējams, ka šīs rotas veidošanas process ir aizņēmis vairāk laikā, nekā tam pēc būtības vajadzētu būt, bet esmu neizsakāmi priecīga par to, ka tās valkātāja ļāvās pierunāties un uzticējās man, atmetot savu sākotnējo ideju un ļaujot man realizēt manējo.
Lai silti un priecīgi!
Tik ļoti skaisti!
Pret visu kaklā karināmo, kas nav no cēlmetāliem, esmu ļoti sketiska. Bet šis man patīk, pat ļooooti :)
Mīļš paldies jums abām. Karīna, prieks dzirdēt, ka šis varētu būt izņēmums.