Kni virtuve

love yourself more

The roof is on fire – vakardienas notikumi

Stāsts no vakardienas.
Mājās nav elektrības. Romantika? Varbūt, ja vien nezinātu, ka kaut kur stāvu vai pusotra augstāk deg. Nu jau ir dzēsts, taču sajūta šķērmīga. Telefons ir gandrīz izlādējies, datoram baterija pilna, taču internets nedarbojas, jo kā gan tas varētu darboties, ja nav elektrības. Vienīgi, ja pāri ielai būtu bibliotēka un es varētu čiept trīs dēlu projekta bezmaksas tīklu.
Iededzu sveces, lai nav jāsēž galīgā tumsā, gaisā ir viegla dūmu smaka, kas iespraukusies pa dzīvokļa ārdurvju šķirbām. Biju uzsējusi mutei priekšā šalli, lai nesaelpotos dūmus. Citādi briesmīgi.

Pagatavoju vakariņas, iesēdos ērtāk krēslā, lai baudītu kino vakaru, kad pēkšņi pa palodzi sāka bungot ūdens. Pavēru aizkaru un redzēju, kā burtiski straumēm gāžas ūdens, bet neko nesapratu. Pirmajā mirklī šķita, ka ārā sācies lietus, taču tas bija pārāk spēcīgs, lai būtu patiesība. Koridorā oda pēc deguma, taču joprojām neko nevarēja saprast. Pazuda interneta savienojums un sapratu, ka īsti kaut kas nav lāgā. Devos pārstartēt rūteri un pie reizes piegāju pie viesistabas loga. Ak, tu tētīt, ugunsdzēsēji un policija. Vairākas mašīnas, trolejbuss apturēts un vesels bars vērotāju un dokumentētāju ar fotoaparātiem. Varēs tagad draugos likt bildes ar galerijas nosaukumu „The roof, the roof, the roof is on fire”.

Man sākās panika un nevarēju saprast, kas man tagad jādara. Un mūsu dzīvoklī vēl taču ir arī suns! Jopcik! Mana panika auga augumā, ķēru pēc džinsiem, meklēju siltāku jaku un uztraukumā nevarēju saprast, kā rīkoties. Ūdens nekur no griestiem negāzās, pie durvīm ugunsdzēsēji nedauzījās, tāpēc turpināju minstināties un kavējos ar izlēmīgu rīcību. Izslēdzu darba datoru un ieliku to somā, paņēmu naudas maku un telefonu, kura baterija tik tikko vēl izrādīja kādas dzīvības pazīmes. Panika mijās ar izmisumu. Gāju pie visiem logiem pēc kārtas, lai kaut drusciņ nojaustu, kur deg. Pie durvīm joprojām neviens neklauvējās un doties ārā neaicināja. Nevarēju saprast, kam piezvanīt. Skraidīju pa māju kā izbiedēts putnēns būrī. Koridorā kaut kas notika, ugunsdzēsēji sarunājās pa rācijām, taču pie durvīm neviens neklauvēja un nezvanīja. Un suns! Mikus suns! Es taču nekad ar viņu neesmu gājusi ārā un pat neprotu ar suni apieties.

Diez kāpēc mani neizbrīna, ka dega kaut kur augstāk, jo tieši tur dzīvo tā pusķertā kaimiņiene, kuru Vecgada vakarā nopludināja man vannas istabu. Un tieši šovakar viņa skandināja savu gaudojošo mūziku pilnā skaļumā. Viņas iecienītākie meldiņi ir „Love Hurts”, „Everybody Hurts” un „One”, kuru izpilda U2. Ja ieslēgts karaokes variants, tad parasti nebalsī tiek gaudots līdzi.

Vērotāju pulks pie mājas bija kļuvis lielāks un nu jau katrs trešais uzskatīja par savu pienākumu uzņemties dokumentālista lomu. Neko joprojām nesapratu, pie durvīm neviens nebija klauvējis un joprojām atrados iekšā. Pamazām viss sāka rimties. Gar palodzi vairs negāzās ūdens un rosība koridorā bija kļuvusi klusāka. Viena no ugunsdzēsēju mašīnām devās prom, taču vērotāji turpināja vērot.

Briesmīga sajūta. Viss, kas reiz mācīts gan par pirmo palīdzību, gan par to, kā uzvesties stresa situācijās, bija kaut kur izplēnējis gaisā. Vienmēr esmu domājusi, vai tādā situācijā zināšu, kā man rīkoties. Nezināju, jo mulsināja fakts, ka neviens pie durvīm nezvanīja un evakuēties neaicināja. Ko tas nozīmēja? Ka mūsu dzīvoklim briesmas nedraudēja?

Joprojām nav elektrības un datora baterija tūlīt izlādēsies, taču mājās pārnāca kaimiņš. Esot deguši bēniņi. That’s all folks.

Šorīt portālā, kurš iedomājas, ka tur tiek publicētas svarīgākās ziņas, lasu arī mazītiņu rakstu par mūsmājas ugunsgrēku. Ak, tad evakuēti 29 iedzīvotāji? Aha, un 30.tais sēž iekšā ar suni!

Foto no šejienes.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Rudīte :) saka:

    Nu i tev piedzīvojumi! Es droši vien ar apmulstu, un nezinātu kā pareizāk rīkoties.
    Bet nu tu ir malacis!!!
    Un sirds arī vietā.. Par suņuku nepiemirsi!!! ;)

    17/03/2010 at 09:17
    • Kni saka:

      Es gan nezinu, vai es malacis =( Man vajadzēja paņemt suni, likt to somu pār plecu un iet ārā, bet es negāju. Šķiet, ka rīkojos kaut kā muļķīgi, bet tādās situācijās viss galvā saiet grīstē, lai gan nevajadzētu.

      Un tad vēl tas apjukums, ka netikšu ar suni galā, jo viņš nepazīst komandas “sēdi”, “guli” vai “dod ķepu”.

      Ceru, ka šodien vismaz elektrību atjaunos.

      17/03/2010 at 10:47
  • sapnotava saka:

    Bēniņi deg 70 kvadrātmetru platībā un cilvēks sēž dzīvoklī ar suni? :D Nedaudz pat smieklīgi.
    Tā jau ārkārtas situācijās cilvēks var sākt pat neadekvāti rīkoties. Man gan šķiet, ka es visdrīzāk savāktu suni, svarīgākās lietas un ietu ārā, jo būtu bail netīšām nonāvēt svešu suni :) , taču – kas to lai zina – varbūt sāktu smērēt maizītes un lasīt grāmatu.
    Tagad galvenais – lai parādās elektrība un lai tas mitrums nekur “neizlien” pa griestiem, sienām. Veiksmi! ;)

    17/03/2010 at 11:27
    • Kni saka:

      Nu.. redzi, tie bēniņi jau nav tieši virs mana dzīvokļa, jo ir VĒL VIENS dzīvoklis pa vidu un mūsējam nav nekādas skādes. Pat neož pēc dūmiem. Savulaik, kad iepriekšējais dzīvokļa kaimiņš francūzis bija aizmirsis savu kafijas vārāmo kanniņu uz plīts, māja smirdēja pamatīgi vairākas dienas. Ja salīdzina šos abus gadījumus, tad pēc šī var teikt, ka nož nemaz. Nav ne nokvēpis.. nekā nav. Ja lejā kāpņu telpa nebūtu pielieta un mājās būtu elektrība, es teiktu, ka nekas nav noticis un mana panika bija pārspīlēta.

      Kāpēc es negāju ārā? Jo es tiešām apjuku un izdomāju, ka, ja manā dzīvoklī pēc dūmiem ož tikai pavisam viegli, tad tas nav dzīvoklī virs mums. Domāju arī, ka ugunsdzēsējiem bija jāzvana pie manām durvīm. A ja nu mūsu dzīvoklī mitinātos kāda ome, kas jau astoņos devusies pie miera? Ko tad?

      17/03/2010 at 11:47
  • E. saka:

    Rudītes kometārs svarīgo ziņu portālā lika skaļi iesmieties :D

    17/03/2010 at 11:27
    • Rudīte :) saka:

      :D

      17/03/2010 at 12:18
  • melato saka:

    Mans vīrs ir ugunsdzēsējs, iedošu viņam izlasīt, man tiešām interesē, ko viņš teiks:), tad arī jums pastāstīšu.

    17/03/2010 at 13:35
    • Kni saka:

      :D Nosauks mani par glupu, ka negāju ārā.. nu.. ka neko nedarīju, jo nesapratu, kas man jādara. Bet visu cieņu, nodzēsa ātri.

      17/03/2010 at 13:41
  • melato saka:

    Tik traki nebija:) mēs tā drusku padiskutējām, bet kodols tāds, ja būtu bijusi bīstamība, tad tiešām zvanītu pie durvīm un teiktu. Tas ko ziņo saziņas līdzekļos bieži vien ir viens vienīgs izdomājums. Kā piemēram nedomājiet, ka Līgo, kad pa televīziju ziņo, ka dienesti strādā pastiprinātā režīmā, tā patiešām arī ir:) tas ir tikai tāds ziņojums, lai mums liekas, ka valsts instances par mums rūpējas.
    Realitātē ugunsdzēsējiem ir katastrofāli samazināti štati, novecojusi tehnika utt. Piemēram Jelgavas iecirknī ir tādas mašīnas, kuru max ātrums ir 80km/h, kad to uzzināju pirmo reizi biju tiešām šokā.

    17/03/2010 at 17:03
    • Kni saka:

      Redz, tad tomēr mans sestais prāts kaut kur nostrādāja, ka varu palikt, bet zini, ja štati samazināti, tad man šķiet, ka tur bija daudz ugunsdzēsēju un kā jau teicu, ātri visu nodzēsa.

      P.S. Tam, ko raksta TVnet vispār neieteiktu uzticēties. Lieli virsraksti, mazi raksti.
      P.S.2. Pasaki viņam paldies, ka viņš vēl turās tajā darbā un ka strādā tādu bīstamu darbu!

      17/03/2010 at 17:10
  • Ilziite saka:

    es tieši par tevi padomāju, kad ziņās, man liekas ka pa radio, kaut ko ieminējās par ugunsgrēku.. Kā zinādama gandrīz..

    Prieks, ka esi sveika un vesela! :)

    17/03/2010 at 18:03
  • inī saka:

    šausmas! labi, ka viss beidzās laimīgi.. bet mierīgāk tev būtu bijis, ja būtu ugunsdzēsējiem trepēs paprasījusi, kā rīkoties.
    izrādās tev virs galvas Rīgas “ātrākā interneta” centrāle!!! :D

    17/03/2010 at 18:33
    • Kni saka:

      Intereneta centrāle :D
      Smejies vai raudi, bet pus dzīvoklim vakardien elektrības nebija :D Bet zini, kas bija foršākais? Mana istaba pieder pie tās puses, kurai bija :D

      18/03/2010 at 08:50

Leave a Reply