Tik smagi, tik viegli

Kā tur bija tajā filmā?
No gaisa krita treknas sniegpārslas..? Tādas lielās un smagās, kas ar savu smagumu triecās asfaltā un tajā pašā brīdī arī izkusa. Nē, es nepriecājos par sniegu, jo sniegs Rīgai nepiestāv, nekad nav piestāvējis un nepiestāvēs.

Tikmēr te būs tas, ko mēs izārdījām, proti, daļa no tā, ko mēs nesāpīgi izārdījām, lai gan atzīšos, ka brīdī, kad raksts tika sagriezts šķēlēs, uz mirkli iedomājos par to vakaru, kas krietni ievilkās rītā. Tik viegli biju to iznīcinājusi. Tik smagi likusi kopā un tik viegli iznīcinājusi.

Viens džemperītis tomēr sanāca.

Kā tāds viegli apbružāts cimdiņš, kurš skatījis vairākas ziemas, taustījis dažādu gadu sniegu, neskaitāmas reizes žāvēts uz mūrīša.. tāds silts.

Saki “man, man, man” un delfīnu plūsmu varēsi diktēt pats!

Published by

Kni

Love yourself more

5 thoughts on “Tik smagi, tik viegli”

  1. Zini, man braalim beernibaa bija liidziigs dzjemperis, kuru vinjsh vilka, kad gaaja ar puikaam slidot uzvelkot galvaa cepuri ar uzrakstu “Sport”. Dzjemperi tieshi taadu arii atceros, mazliet padilushiem elkonjiem un pa kaadai attirushai viilitei piedurknees.

  2. pirms izlasīju Tavu aprakstu, apskatīju ziloni tuvplānā (vienmēr tā daru, lai neiespaidotos :) un tieši nodomāju – kā no omes kumodes izkāpis, mazliet pēc naftalīna….!!! :))

  3. Kni, vai šis ir spraužams? Ja jā, tad MAN kārojas un ja kāds tomēr jau nav pasteidzies. :)

Leave a Reply