Kni virtuve

love yourself more

Tirgošanās – un kas man par to būs?

Sieviete: Mīļais, iznesīsi miskasti?
Vīrietis: A kas man par to būs?

Ik reizi, kad radio dzirdu Maximas reklāmu, kurā sarunājas šis pāris, man uzmetas zosāda.
Kas, kas būs? Pa muti būs! Nu kā var kaut ko tādu atskaņot? Labi, es saprotu, ka tas ir absolūti ikdienišķs un ierasts “tirgošanās” rituāls ģimenēs un attiecībās kā tādās, bet vai tad šāda veida tirgošanās jāatskaņo kā normāla parādība? Ko tad domās bērni? (Jā, jā, es jau atkal par viņiem satraucos) Ko padomās bērns? Lūk, atbildiet man, reklāmas teksta autori?! Tikai to, ka tas ir normāli, par katru pakalpojumu vai lūgumu prasīt kaut ko pretī, taču kurš viņiem izstāstīs, ka ne vienmēr par padarīto kaut kas ir jāsaņem pretī? Kad mamma palūgs sakārtot istabu, ko sīkais saklausījies šādu reklāmu teiks? KAS MAN PAR TO BŪS! Nu dien, gribas teikt, ka daudz izrunāsies, pa muti būs (Nesatraucieties, nesitīšu bērnam. Viņiem taču ir tiesības, …nav pienākumu.)
Ziniet, kāpēc vēl man šis “Kas man par to būs?” tracina? Jo sieviete palūdz mīļi. Viņa neizsaka pavēli. Viņa nesaka: “Paklau, vecais, beidz lūrēt TV un iznes atkritumus!” Bet ko viņa saņem pretī? Tizlā balss tonī izteiktu: kas man par to būs? Iedomājieties, karalim kaut kas palūgts, viņš jūtās traucēts!

Tracina vēl arī tāpēc, ka vīrietis tiek attēlots kā kaut kāds tizlenis, kurš bez samaksas i pirkstu nepakustinās, i netīrās zeķes nenovilks. Pilnīgi neko nedarīs.

Kas man par to būs?
Izdomājot reklāmas turpinājumu, es gan varētu pateikt, kā viņam nebūs =P

Foto humoram no momlogic.com