Kni virtuve

love yourself more

Trauki plīst uz laimi

Runā, ka trauki plīst uz laimi un tajos brīžos, kad krūze vai šķīvis krīt, patiesi ceru, ka tas sašķīdīs vai vismaz ieplaisās, bet nešķīst, maita!
Vakardien viss bija citādāk, jo tajos mirkļos, kad tie šķīst, tie šķīst ar vērienu. Vēl tagad atceros, kā studiju gados strādāju bodē un bija mana kārta mazgāt kolektīvās krūzes… jā, es pamanījos no rokām izgraut visu kārbu ar traukiem un tos sašķaidīt uz flīzēm. Laime drīzāk tobrīd bija kolēģiem, jo viņi visi tika pie jaunām krūzēm.

Tātad par vakardienas izgājienu.
Kafiju dzeru reti, bet šad tad dzeru. Krūze palika uz galda un nolēmu to izmazgāt vēlāk.
Ar vienu pat ne paātrinātu kustību apgāzu kādu lietu. Tā krītot nogāza krūzi, savukārt krūze šķīda ar kafijas biezumu salūtu, kas piezemējās uz sienas.. grīdas.. man uz sejas.. uz galda.. ja salūts, tad salūts! Krūze saplīsa trīs gabalos un es smējos pilnā balsī, jo gan citu darīt, raudāt vai? Gribējās taču, lai kāds trauks saplīst, saplīsa ar. Turklāt vēl ar glanci un izraisot smieklu vētru. Sienu notīrīju, taču, kā atceros to skatu un apstulbumā ieplestās acis veroties uz gaišo, bet nu jau notraipīto sienu, tā vien kaut kas iekšā sauc – Atkārtot! Atkārtot!

Bet tagad nopietnā daļa. Din beidzot ir svētki un esmu saņēmusies uzdarināt viņas ziloni. Sākotnējā versija bija “man lūdzu melnu ar oranžu”, kuru noraidīju ne tikai es, bet arī katra mana šūna un pirksti atteicās darboties. Tā kā es bremzēju pietiekami ilgi, Din pamanījās pārdomāt. Laikam apnika, ka es katru reizi, kad tikāmies, atkal un atkal lūdzu viņai man pastāstīt, kādu tad īsti viņa to vēlas. Pēdējā tikšanās reizē vienojāmies par sarkanu, taču galu galā ņēmu un izdarīju pa savam prātam, cerot, ka Din sapratīs. Saprata un kā vēl saprata! Tāpēc ar prieku šo svinīgo brīdi atkārtošu vēlreiz. Saku vēlreiz, jo Din pamanījās ziloni pa dienu jau atrādīt. Nenocietās, bļin! :D

Lai silti un galvu augšā, jo kā zināms, savu lāsteku nedzirdēsi, taču ir iespēja ieraudzīt.

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Dina Preisa saka:

    Vissmukākais zilonis uz planētas Zeme. Ka es saku. Bija vērts ciesties. Tagad tik jāsatiekas :P

    14/12/2010 at 21:14
  • Dina Preisa saka:

    Knīīī, es gribēju paprasīt – ko Tavs Riekstkodis darīja Rudu Etsy bodē? Mm? Un vai Tu 6dien nāksi uz Vintāžfestu?

    14/12/2010 at 22:26
    • Kni saka:

      Riekstkodis taisīja tirdzniecību. Tas bija veids, kādu mēs izdomājām ar manu amurikāni kaučsērferi. Viņš sākumā gribēja 3 ziloņus, atstāja naudiņu un aizbrauca. Tad atsūtīja ziņu, ka grib vēl vienu un attiecīgi finansiālo pusi risinājām caur etsy ar Rudu palīdzību. Traki sarežģīti.

      Par sestdienu grūti teikt… ja nu tikai uz pašām beigām, jo mana mīļā Rudīte precās piektdien un attiecīgi viss tālāk ir skaidrs.

      Par šo ziloni rītdien Tev uzzvanīšu.

      14/12/2010 at 22:35
      • Dina Preisa saka:

        Zvanīšanas vietā labāk atraksti SMS/ziņu draugos, jo rīt man traki zvanīga diena būs.

        14/12/2010 at 23:35

Leave a Reply