… zāļu skapīša man nav.
Mājās ir nepieklājīgi silts. Tik ļoti, ka aukstais gaiss jāielaiž ciemos vairākas reizes dienā, var staigāt basām kājām un vispār. Atnestās tulpes ātri vien izdzēra visu ūdeni un vēl ātrāk pārvērtās par tādu kā herbāriju. Jāatzīst, ka šādā “mirušā” pozā tas kļuva daudz skaistākas, nekā bija tad, kad tās tika ieliktas vāzē.
Kad tiku pie šī košā kalendāra, ilgi staigāju pa māju un domāju, kur to pielikt. Kāds to varbūt sauks par nekaunību, bet vislabāk tas izskatījās vietā, kurp pat ķeizars kājām iet. Jā, jau no bērnības prātā palikusi tradīcija kalendārus izvietot šajās “svētnīcās”, uz kurieni mājās telefonu līdzi vien ņem tie, kas laiž pa kreisi :P
Vīraka laiviņa un trase. Kad piemetas slinkums un nav gribēšanas savākt to, kas paliek pēc vīraka kūpināšanas, izveidojas tādas kā trasītes, kuras asprātīgākie viesi vismaz teatrāli grasās iešņaukt.
Visādi citādi viss pa vecam. Tumsā biju ārā, nesapratu, ko esmu starp tiem reibinātajiem pazaudējusi, izgulējos, applaucēju pirkstu. Sāp. Paldies, būs jau labi.
Saudzējiet sevi!
Paldies dievam, mani viesi necenšas pat pa jokam izdzert sausu eļļas lampiņu! :) Lai gan, kas zin, viesiem vienmēr ienāk ašās idejas! :)
Starp citu, es joprojām nevaru atrast vietu savam kalendārām! :(