Trīsdesmit viens

Šis bija viens ārkārtīgi brīnišķīgs gads un par to arī paldies! Par visām mācībām, par smiekliem, par asarām un par priekiem, par uzmundrinājumu, par celšanu un pelšanu, par klusumu un troksni, par tuvošanos un par atsvešināšanos, par nākšanu un iešanu, par nebeidzamo skriešanu, par tēju un vēju, par gaišām domām un to tapšanu vārdos, par visu, kas šī gada laikā noticis! Paldies!

Ja kāds jums saka, ka tā ap trīsdesmit viss beidzas, tad ziniet, nav tāda vecuma, kad kaut kas sākas vai beidzas, ja vien neskaita pašas, pašas beigas ar trīs saujām smilšu. Ziniet, ir cilvēki, kuriem viss beidzas arī divdesmit gados, ja vien viņi tā vēlas, vai arī nesākas pat četrdesmit, jo viņi tā arī nesāk. Kopš oktobra man šķiet, ka tikai tagad patiesi sāku dzīvot. Ar pilnu krūti, ar mirdzošām acīm un ārkārtīgi skaistiem un mīlošiem cilvēkiem blakus. Paldies! Paldies, ka mīlat mani tik burvīgu, cik burvīga esmu! Jā, esmu!

Esiet arī jūs!
Priekā!

Published by

Kni

Love yourself more

5 thoughts on “Trīsdesmit viens”

    1. Paldies!
      Tev jāatbrauc šonedēļ uz Rīgu, vislabāk sestdien. Ja nevar šonedēļ, tad nākamnedēļ. Pat ja ir būts pie TĀS atvilktnes, es ļoti priecāšos, ja Tu atbrauksi.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.