Tu nesaproti? Tu esi nogurusi!

Pa radio sludina konkursu nogurušiem ļautiņiem, kurā jāizstāsta savs sagurušā cilvēka stāsts un tad, ja žūrija nogurušo cilvēku atzīs par pietiekami nogurušu, veiksminieks dosies uz SPA novilkt savu nogurumu kā tādu ziemas kamzoli pavasara rītā.

Pēc šodienas notikumiem sāk likties, ka man ar steigu jāpiesaka kandidatūra, jo vakardien dēļ kreņķiem, kas radās plastikošanas sakarā, gulēt aizgāju vien tā ap diviem, kā rezultātā, ja tā labi parēķina, man bija akurāti 4 stundas miegam. To, vai uzliku modinātāju, es neatceros. To, vai tas maz zvanīja, es arī neatceros. Es neatceros pat to, vai gadījumā, ja tas zvanīja, es to nospiedu. Īsāk sakot, ja arī bija “vēl piecas minūtes”, tad es tās pārvērtu nemazāk un ne vairāk par divām stundām un pamodos tieši astoņos. Ieskrēju vannas istabā, pateicu pāris rupjus vārdus: &%#(^@# un veikli paveicu to, ko sauc par “ko lai šodien velk mugurā”. Tā kā visi kolēģi ar auto (nodevēji tādi) uz maniem zvaniem neatbildēja un atzvanīja pēc laiciņa, nekas cits neatlika, kā zvanīt uzticamajai taksometru kompānijai.

Viegli saburzītu skatu, veikli un teicami izvēlētu apģērba komplektu (pat spogulī neieskatījos, jo pavisam vienkārši man tāda nav), traucos ar taksometru uz darbu, kur galā saņēmu nodaļas priekšnieka teikumu: “Un kāpēc Tu man nezvanīji?” Jā, nu kāpēc es Tev nezvanīju, ja es piezvanīju visiem citiem :D

Nokavēt neko nenokavēju, taču sajūta gan tāda kā izžmiegtai jāņogai kompotā peldot. Kā balva šīs dienas haosam, pret vakaru mani piemeklēja neizturamas muguras sāpes (es taču teicu, ka nav ko tik daudz plastikot!!!), kas bija kā pēdējais signāls un sauciens: “TEV TIEŠĀM NEPIELEC? TU ESI NOGURUSI!”

Zvans draugam un šodien vakarā akurāt pēc stundas man būs masāža.
Saudzējiet sevi un apstājieties laikus.

Mans mīļākais foto no google :D
Vakara humoram iesaku The Two Ronnies.

Published by

Kni

Love yourself more

12 thoughts on “Tu nesaproti? Tu esi nogurusi!”

  1. ak, kā es gribētu lai man būtu draugs, kuram zvans nozīmētu akurāt to, ka “pēc stundas būs masāža”. burvīgs draugs, vai zi`.

  2. ..bāc – kā punts uz i.

    apsēdos pie neta un nodomāju, cik drausmīgi šodien sāp mugura… un ieeju te – un tieši tas pats…

  3. Es nezinu, kam man par šo dāvanu jāpateicas, bet man apkārt ir tik labi cilvēki, kuri jūt, kas vajadzīgs. Ja paši nemasē, tad zina, kam jāpiezvana, lai to dabūtu.
    Tāds balzāms dvēselei mani īstie draugi! PALDIES!
    Ak, un masāža bija lieliska. Visvairāk man patika masieres teikums, ka no pirkstiem man laukā krāsas nākot =) Atšifrēja gan,ko manas rokas dara.

  4. Tieši šovakar, kad nekaunīgā kārtā hokeja spēles laikā aizmigu un tad, kā tāds iztramdīts zvērs, gāju vest suni laukā, nodomāju. Nu kā, lai mūsdienās cilvēks atrod laiku sev, saviem hobijiem, mīļajiem, darbam un vēl atpūtai? KĀ? Jo darbs aizņem vislielāko dienas daļu, tad jāpagatvo ēst, jāpaēd, jāpadarbojas ap suni un jāpapļāpā ar vīru, rauj, jau ir 23, kur tur vairs kāds prieciņš sev vai hobijam? Nedod dies, vēl bērnam! Man blakus ir pārcilvēki!

    1. 24h jau sen ir par īsu un tieši tāpēc plastikoju tikai nedēļas nogalēs, liedzot sev egonēšanu :D (dejas pie Egona Reitera) un visus citus darba ļaužu priekus, jo tiek arī prieks no platikas, tikai tas ir pavisam cits prieks. To, ka ir sākusies sezona, jūtu pat ar matu galiem un nekam citam diemžēl nav laika. Lai kā man gribētos ar kaimiņiem pasēdēt virtuvē un ieēst tās gardās vakariņas, es to sev neļauju, jo šis arī ir darba ritms, kas mani aizrauj, tikai sekas drusku sāpīgas un ir pilnīgs spēka izsīkums. Svētdienu vakaros man nepieciešams skaļi kliegt: “ATKĀRTOT!” Tiesa gan bez plastikas. Es jau sapņoju,kā atvaļinājumā vismaz vienu dienu dzīšu pilnīgu luni un, cik man zināms, man apsolīja i vienā, i otrā valstī!

      Labu miegu!
      Pārcilvēku nav, ir tikai tādi, kas izsmeļ sevi pāri robežām.

      1. Kni, žetons Tev par šo “Pārcilvēku nav, ir tikai tādi, kas izsmeļ sevi pāri robežām”. Trāpīts 10niekā..

      2. Njā, par pārcilvēkiem Tev taisnība!! Pilnīga..

        Es nu arī zinu, kas notiek kad cilvēki smeļ sevi pāri robežām.. Smeļ darbam un smeļ draugiem, cenšas pasmelt vēl sev.. Un tad vienā brīdī sāk nemīlēt ne darbu, ne draugus, ne sevi. Tad vienkārši ir “izbeidzies smeļamais”..
        Un tad ir jāiet prom no darba un jādara tikai tas, kas patīk, tikai un vienīgi tas, bez izņēmumiem.. Jo tikai tas ne tikai ņem, bet arī dod.. Un tad pats kļūst mīļāks un arī draugus gribas apskaut.. Ar katru dienu par bišķiti vairāk.. Un gan jau kaut kad arī strādāt sāk gribēties.. :)

        Bet tā nedariet.. Nav veselīgi.. :)

  5. Nezinu, vai kāds no jums rēķinājās ar faktu, ka šim pasākumam būs arī epizode Nr.2!
    Pamodos naktī, jo sala. Uzģērbu vēl kaut ko mugurā, paskatījos pulkstenī, pusē 3.. var gulēet tālāk. Pēc šīs epizodes es neatceros vairs neko. Piepildījās ļaunākais no murgiem :D I did it again!
    No sērijas, ja dzirdi kādu klauvējamies pie durvīm un šis kāds vienmēr ceļas vēlāk nekā Tu, tad zini – Tev atkal izdevās. Mans ķermenis spēlē jokus un tagad nemaz nezinu: vai tik nevajadzēja nakšņot darbā, vai varbūt jau saģērbties un palūgt, lai kāds iebrauc pakaļ, pirms tam 10 minūtes iepriekš piezvanot.. :D

    Teikšu kā ir – man pat bail iedomāties, kas notiks rīt no rīta. :D

    1. uzliec vairākus modinātājus + palūdz kādu labu draugu, lai drošības pēc Tev no rīta piezvana. ;)

Leave a Reply to Kni Cancel reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.