Kni virtuve

love yourself more

Tur vairāk stāstu

Pa ceļam uz tirgu vēderā pazuda viena kafijas un divas kanēļa maizītes, tā arī nesniedzot to sajūtu, ka tās būtu nonākušas galamērķī. Pat ja garša uz lūpām saglabājās krietni ilgu brīdi, vēders izlikās esam bezgalīgs un kaut kas ļoti plašs. Trīs smalkmaizītes kā kaķa šķavas jūras krastā.

Tērbatas ielā kāds bērns piekļāvās zemei, nostiepjoties garšļaukus un saglāstot ietves bruģi. Ielas rīta mieru pārtrauca vien bērna tēva sejas izteiksme, kura, kā redzams, šo skatu bija skatījusi jau agrāk. Viņš ar savu pacietīgo vienaldzību centās turēties pretī bērna izteiktajam protestam, kas rezultējās ar šo rīta jogu. Nespējot savaldīt smieklus, abiem domās rādīju paceltu īkšķi. Nelielā etīde izdevusies.

Vienmēr licies mazliet dīvaini, cik ļoti man nepatīk pūlis un lielie pasākumi, kuros āboli pat nemēģina nokrist, taču cik ļoti sestdienu īpašu padara tirgus ar pūli, kas nerimstoši san kā bišu strops. Kāds visu laiku grūstās, kāds kaut ko bubina, bet es eju tam cauri tā, it kā mani tas neskartu. Es eju kā pie iemītu taku, apstājoties vien tur, kur zinu, ka man jāapstājas. Kur gadiem jau apstājos.

Tirgū nav lētāk. Tirgū ir vairāk stāstu. Man garšo stāsti. Viņi stāsta, es klausos. Es stāstu, viņi klausās. Neviena no letēm nav vientuļa vai anonīma kā veikalā, aiz katras no tām stāv stāstnieks. Kāds kungs tikko iegādātos stāstus palīdz salikt maisiņā. Pat nezinu, kāpēc to ļauju. Šķiet, viņš nav pamanījis ne to, cik es jauna, ne to, ka viņš vairs nav jauns, un aicina mani uz kafiju. Nespēju valdīt smaidošus smieklus, viņš no manis atvadās, līdzi paņemot manu atteikumu.

Mazliet tālāk uzzinu, kādas peonijas iegādājamas, ja puisis meiteni aiz sajūsmas grib nogāzt no kājām. Kaut kur pa vidu apvārdošanas metodēm attālināti dzirdu puiša argumentu par to, ka šis varētu arī nestrādāt. Nepamanīšot. Jaunkundze esot akla. Kā mēs visi. Mazliet.

Tirgū nav lētāk. Tur ir vairāk stāstu. Mazas zīmītes, dažreiz melīgas.

Pilsētā līst. Mans mīļākais lietus. Kā rasa.
Kāds slēpj visu zem plēvēm, bet es pavēršu plaukstas uz augšu. Lietus sajaucas ar silto gaisu, kas paceļas no uzsilušā asfalta. Tāda tu esi, vasara pilsētā.

Stāstpilnu nedēļu!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • smartbsolutions saka:

    Cik skaists stāsts – kā radīts, lai celtu spārnos :) Ļoti labi iederējās pie rīta kafijas virtuvē :) Un kompozīcija varena :) Man tādi divi balti truši katru gadu Lieldienu laikā sargā olas :) Viens “bet” – ļoti gribas redzēt gleznu, parādīsi?

    15/06/2015 at 08:13
  • Gicha saka:

    Tik garšīgi uzrakstīts!

    15/06/2015 at 09:55
  • Mēnessmeitēns saka:

    Pilnīgi žēl ka mums nav tirgus. :) Paldies, par sajūtu. Kā vienmēr Tev ir izdevies.

    15/06/2015 at 12:51
  • Kni saka:

    Man patiešām prieks, ka jums garšoja. Nē, nekas nav sadomāts, visas sastāvdaļas tās, kuras bija. Lasu FB, ko kāds cits sarakstījis un man šķiet, ka dzīvoju kaut kādā burbulī vai pašizdomātā pasaulē, jo patiešām neredzu tās negatīvās lietas. Kill with kindness un viss strādā ;)

    15/06/2015 at 19:31
  • Mēnessmeitēns saka:

    Es vakar pārtraucu iekš Twitter sekot @Astrologi, jo apnika visi tie negatīvie twīti “Nedrīkst to, Nedrīkst šo”, visu drīkst, dzīvi ir jābauda. :) Tu to dari ar sparu un, tas ir fantastiski. :))

    20/06/2015 at 02:16
    • Kni saka:

      Man patiešām ir liels prieks un gandarījums, ka kādu spēju iedvesmot.

      24/06/2015 at 21:55

Leave a Reply