Vakariņu laiks!
Ja liekas, ka neviena asā zupa jūs vairs pārsteigt nevar, tad paklausieties par šo.
Tās asums kņudina mēli.. lūpas.. un papildus patīkamajai kņudināšanai ir sajūta, ka piedalos kādā zupas detektīvā, jo nodarbojos ar tajā peldošo zālīšu atpazīšanu. Brīdī, kad kņudināšana manai jutīgajai mutei liekas par spēcīgu, no spēles izstājas piparmētru lapiņa, kas ar savu atsvaidzinošo vēsumu cenšas slāpēt nelielo vulkāna izvirdumu. Kā nākamo atpazīstu kinzu un jau otro reizi pavisam oficiāli varu paziņot, ka šī garša man tīk. Peldinot karoti kā detektīva lupu, tiek atšifrēti arī spināti. Spēli turpinu ar kociņiem, sagūstot nūdeles un liellopa gaļas šķēlītes. Vēl viens vulkāna izvirdums, zālīšu atpazīšana un piparmētru veldzējošais vēsums. Ja pirms tam par šādu kombināciju šaubītos, tad pēc šīs zupas nobaudīšanas, nešaubos ne mirkli. Tā tam ir jābūt.
Figūras uzlabošanai nepieciešams kas balts un auksts. Tas izklājies pār plūmju ievārījumu, sveicina ar aveņu un melleņu virsotnēm. Vēl tikai nedaudz čillī piparu, jā, tieši tā – piparmētras zupā, čillī saldējumā, un tās ir neparastākās garšas, ko pēdējā laikā nācies baudīt.
Šos un citus garšu ceļojumus nav jādodas baudīt uz otru pasaules malu, bet gan uz vietu, kas skan tik neparasti – Umami. Tam nav nekāda sakara ar krievu valodu, lai gan ātri izlasot varētu likties, ka gastronomisko baudījumu iespējams gūt pie mammas, taču tā nav. Umami ir vārds, kas aizgūts no japāņu valodas, saliekot kopā divus vārdus umai (gards, angliskajā variantā delicious) un mi (garša). Tieši vienu gadu pēc manas dzimšanas simpozijā Havaju salās gudri un diplomēti vīri šo apzīmējumu piešķīra glutamātu un nukleotīdu garšas apzīmēšanai. Bet vispār umami netiek tulkots. Tā ir piektā garša, kuru grūti raksturot, un varbūt nemaz ar nevajag. Atstāšu to vieglā noslēpuma plīvurā tītu gluži kā sesto maņu. Ne visam dzīvē vajag skaidrojumu.
Umami Ģertrūdes ielā saimnieko Elmārs Tannis un viņa sieviņa, kas ne tikai laipni apkalpos, bet arī radīs mājīgu sajūtu, aicinot nākt vēl un vēl.
Bildes vietā dziesma no Onra.
Par priecīgu vielmaiņu!
Un TU apgalvoju vēl tikko, ka neesot no tām, kas izblandās pa visām jaunajām vietām. Kā jau reiz teicu – hip-hipsterene! :D
Runa bija par pirmizrādēm. Kad šo iestādījumu tieši atvēra, man nav ne jausmas. Tā kā nebrauc ar muti, jaunkundz. =P Nākamreiz stāstīšu par vecām un aizmirstām vietām, lai Tev sirds mierīga. Lai pasarg’ dies’ neuzzini ko jaunu.
es kā kārtīgs hipsters par šito jau uzzināju no twitter :p
Kamēr vieni tikai uzzina, tikmēr citi iet un apskata paši.
Mani jau nekad līdzi neņem, kas ej jaunatklājumos :p
Zini, izlasot šo gribas nelabā balsī skaļi saukt: sātan atkāpies!!!!! Nu šitā kārdināt cilvēku parasto māki laikam tikai TU!!! :D :D :D
Ps. viņi paši maz zina, ka Tu tik forši pa viņiem esi uzrakstījusi!!!??? Es viņu vietā gribētu ;)
pps. man vēl nav miera, esmu satrakojusies un tieši šobrīd (lasi, kad visi veikali ciet) atcerējos par ilgi nebaudīto kārumu – melnā šokolāde ar mandelēm un čilli! Ironiskais paldies par slikti gulēto nakti! Nu Kniiiiiiiiiiiiiiiiiiiii :P
SUPERRAKSTS. paldies paldies par slavējumu :)
esmu uz desām- onras mīļākais gabals un remix ir vnk aaaaaaaaaaaaa!
eliin, Tev glauns epasts :D
Papildus punkti par – esmu uz desām :D
Nu ietērpu smuki, cits varbūt i ne tuvu neko tādu tajā visā nesaskatītu. Ja neskatās, saskatīt nevar. Ja neizgaršo, sagaršot nevar.
Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka nezina gan viņi, ka es šitā par viņiem un labāk, lai nezina, jo tad man būs jāsarkst. Ja Tev gribās, ko gardu, vari nākt ciemos. Man ir saldējums ar kafiju. To kafiju no bundžas, kas ir kā kondensētais piens. Es tāpat šonakt negulēšu.
P.S. Lienīt, es aizmirsu Tevi apsveikt vārda dienā! Vispār jau neaizmirsu, tikai nepiezvanīju. Vot. (lācis)
Labi vien bija, ka nezvanīji, jo es biju Romā, bet kur bija mans telefons, zina tikai viņš.
Zini, es zinu kur Tu dzīvo un, ja man rīt nebūtu jābrauc ciemos (gadījumā nezini kādu foršu bērnu dzejolīti? baigi izpalīdzētu :) gūgle šovakar klusē, vismaz man) atrunāties Tu vairs nespētu! :D
Protams, ka zinu! Mans feivorīts ever. Pirāts vannā. Jāzeps Osmanis.
Stundu vannā sprauslo Uģis,
Viņš ir pirāts, vanna – kuģis.
Plīv virs galvas dvielis – bura,
putodama viļņo jūra.
Pēkšņi palīgā kāds sauc
Apakšstāvā: Slīkstam!
Un šis sauciens omu jauc
Jūras vilkam sīkstam.
Jūra tik līdz ceļiem sniedzas
Šļakatas pret bortu triecas…
Kuģis sēklī! Mī un žē…
Steigšus krasts ir jāmeklē.
Uģis aizgriež ūdens krānu,
Redz aiz borta – okeānu… :D
Neder, vai ne? :D
ceri vien, ka neder! :P
Man patīk! Galvenais, ka atbilst manam noskaņojumam :D
Šito pamatenē skaitīju un latenes učene pēc tam tikai noteica: “Nu ja.. Tavā stilā…” Protams, ka manā!
Es biju briesmīgs bērns tolaik, turklāt teicamniece.
Briesmīga uzvedība, teicamas atzīmes un Glika stipendija :D Nu kur tas redzēts :D
kā kur? Ziemeļpolā! Kur gan citur?! :D