Kni virtuve

love yourself more

Un viņu tik daudz

Tās dienas, kad ciemos nāk viesi, ir neparastas. Daudzi no tiem ciemos vēl nav bijuši un par mūsu rezidenci tikai dzirdējuši nostāstus. Katram no viesiem tiek stāstīts ceļš, nosaukts durvju kods un izteikts uzaicinājums doties augšup uz trešo stāvu. Vakardien bija neperastā diena un mirklī, kad pārnācu no darba, viešņas jau šeptējās pa viesistabu. Par to, ko kopā ar viešņām sadarījām, citā reizē, bet šajā, kā jūs varbūt nojaušat, pavisam par ko citu.

Kad sēdējām virtuvē un kopā ar viešņām vakariņojām, Murr, kas uz nedēļu atlidojusi no pilsētas, kur rietumi ar austrumiem tiekas vietā, kur vairs tikai iedomāta robeža, uzrīkoja mums bilžu stāstu vakaru. Stāsti par zemi tālu un siltu. Taizemi. Raudzījos bildēs un priecājos, lai gan patiesībā iekšā manī iezagās skumjas. Ne, ne, Murr bildes bija pilnas prieka un mīļuma. Skumjas iezagās par bailēm. Es bieži esmu domājusi par to, cik ļoti daudz palaidu garām Indijā tikai tāpēc, ka baidījos. Baidījos uzdrīkstēties, baidījos piekļauties, jo likās, ka vietējie tādu eiropiešu mīlināšanos uzskatīs par nepiedienīgu viņu tradīcijām. Baidījos ar fotoaparātu traucēt viņu ikdienas soli un kļūt uzbāzība vērotāja. Baidījos pati no fotoobjektīva, jo nejūtos tā priekšā brīvi un nevaldu pār ķermeni un mīmiku. Baidījos no cilvēku pūļiem un svešādajām sejām. Baidījos dēļ saklausītajiem stāstiem un pastāstiem. Un baildes sasēja mani cieši, no malas radot vēsuma un atturīguma iespaidu, lai gan patiesībā man bija vienkārši bail.
Murr bildēs baiļu nebija un tas tik ļoti atgādināja to, cik aplami un muļķīgi biju rīkojusies.

Tā pat arī jau iepriekš biju nonākusi pie domām, ka bailes manī iezagās tad, kad bija ko zaudēt. Lai gan biju lidojusi neskaitāmas reizes, ar katru reizi palika bailīgāk lidot. Kad Gruzijā notika nemieri, man bija bail, ka kādu dienu izcelsies karš (tas noteikti no tā, ka bieži murgos redzu karu un nekādi nespēju aizbēgt) un es nepaspēšu pateikt to, kas man jāpasaka, ka nepaspēšu pateikt to, cik cilvēks ir dārgs.

Bailes parasti ir no nezināmā un tās saista. Sasaista domas un nedod tām brīvību. Nedod tām iespēju skatīties plašāk un ļauties. Dziļā naktī, kas drīzāk bija rīts, mēģinot aizmigt, pateicos par atklāsmi, kas tik sāpīgi nākusi.
Manī plosījās žēlums, skumjas un dusmas.
Noskaitīju lūšanu visām pasaules upēm un kaut kādā mirklī aizmigu.

Murr, lai Tev labs mājupceļš un paldies par kartiņu mēteļa kabatā. =)

Foto.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Tincii saka:

    ziņģe par bailēm. Bailes par ziņģi. Skumjas par bailēm. Bailes par skumjām.
    Nenožēlot, jo neko nevar mainīt. Tikai mācīties no saviem grābekļiem un turpmāk tos ielikt šķūnītī, lai netrāpa pa pieri, tumsā mājās nākot.

    07/04/2010 at 09:18
  • priedesfauna saka:

    seit ir links uz bezbailu dziesmu http://www.draugiem.lv/music/artist/?id=63325

    paldies par vakarinam un trakumu!
    pie jums tada pukaina labsajuta un viegla smarza. loti jauka maaja

    07/04/2010 at 11:17
  • melato saka:

    es sāku domāt, vai es no bailēm negribu nokļūt, piemēram, Tibetā, par ko vakar skatījos dokumentālo filmu, ļoti interasantu, bet pilnīgi nodrebēju, kad sevi tur iedomāju

    tas nav kā jebkurā Eiropas pilsētā, jūties tā viegli un pussolīti virs zemes tāpēc vien ka aizceļojusi turp

    07/04/2010 at 12:04
  • E. saka:

    Kas no ķēmiem bīstas, tam ķēmi rādās. /R.Kaudzīte/

    07/04/2010 at 14:46
  • Kase saka:

    Un tad atradās puika
    pats mazākais puika
    un teica – es gājējs būšu
    man šķiet, ka jums visiem ir bailes!
    Es saņemšu visu dūšu

    /O.V./

    (pilnā versija – pēc pieprasījuma)

    07/04/2010 at 23:04

Leave a Reply