Kā iesākts, tā jāturpina. Tas pavasaris ir jāvilina.
Ja šobrīd aiz loga līst lietus un gaudo vējš, skumt nevajadzētu, jo sen zināms, lai kas jauns nāktu, vecais jāaizskalo prom.
Šo ziloni uztaisīju jau sen. Tas nogūla atvilktnē tāpat kā citi, tikai atšķirība tāda, es to tā arī neparādīju. Iespējams, tas bija tas pats slinkums, kurš izglāba vakardienas ziloni no samīcīšanas. Man šķiet, šim šobrīd ir īstais laiks. Ar visiem pogauskariem.
Zilonis piespraužams, komplektā ar pogauskariem.
Labi pamanāms, košs un priecīgs. Piecpadsmit delfīni un viņš ir tavs. Jā, šonedēļ būs tādi ziloņi, kuri nevienam vēl nepieder, tāpēc mosties agrāk. Izkusties, padzer tēju un esi pirmais, kurš tos te sveic.
Lai silti!
Ļoti nepelnīti nobāzts. Nu viņa zvaigžu stunda….
Šis ir īsts tulpju lauks – vismaz tādas ir pirmās asociācijas.
Burvīgas krāsas! Es pat gribētu celt roku un dot tam mājas, bet Tu ieintriģēji, ka šonedēļ vēl būs ziloņi, kuri meklē mājas. :)
Jā, Gicha, skatos atkal un atkal un domāju, cik tomēr savādi, ka es viņu toreiz neatrādīju.
Daini, savulaik esmu bijusi tādā tulpju laukā. Kaut kur Vācijā, ja nemaldos. Bija milzu lauks ar krāsainām tulpēm. Drīkstēja arī ņemt, blakus kārbiņā iemetot naudu.
Paldies, Elīna!