Bērnu zīmējumu kaudzīte aug augstumā. Ar katru zīmējumu atklājas arvien jaunas nianses un sakarības. Kad Marta ziloni man uzzīmēja pirmo reizi, skatījos ilgi un domāju, vai viņa to izdomāja uzreiz, vai tomēr kādu brīdi sēdēja un pashēmoja.
Vienpadsmit gadi ir tāds vecums, kad jau sākas neliela kalkulēšana par to, kā un kam vajadzētu būt. Netikusi galā ar pirmo, lūdzu Martai uzzīmēt vēl vienu. Tad lūk, šis zilonis iesāks šīs nedēļas stāstu par to, ka katrā pagalmā ir viens indiānis, viena princese un viens karotājs.
Ja šis zilonis patiešām būtu indiānis, tad viņam tiktu dots vārds saistībā ar pīlēm. Tāds zilonis pīļuks, ārkārtīgi simpātisks un košs.
Daudz jautājumu nebija, tik vien kā atrisināt visus tehniskās lietas saistībā ar spalvu pievienošanu. Vidus veidots, nevis ieskrāpējot ar adatu, bet savijot divus garus plastikas diegus, ja tā var to saukt. Ilgi gan uz to virpuli paskatīties nevar. Hipnotizē.
Kā jau Marta paredzējusi, zilonis ticis arī pie galvas apsēja un “krāsotiem” nagiem.
Lai gaiša pirmdiena! Tieši tik gaiša kā šis zilonis.
Lai silti!
tik dizainisks :)
Tev jāņem Marta virtuvē par galda meitu :)
Ļoti skaists zilonis!
Šo es arī spraustu. Marta malacis!
Burvīgs! :)
Paldies, Elīn!
Man šķiet, ka Marta pazīst Kni. Un viņas Ziloņus :)
Lielisks kopdarbs!
Marta mazliet zina Kni. Martas mamma pazīst Kni. Paldies!