Viņa bija pirmā, kurai pastāstīju par “Uzzīmē man ziloni” ideju un viņa bija tā, kura patiesībā pielika savu roku tam, lai tāda rastos, pat ja tas notika neapzināti. Un viņa bija tā, kura vēlāk teica, ka ir tik ļoti žēl, ka neatbilst vecuma cenzam un nevar uzdoties par bērnu, lai piedalītos projektā. Vai tad man žēl? Zīmē!
Divdesmit četrgadīgā Spīgana zīmēja ar! Uzzīmēja divus un katram no ziloņiem savā rokrakstā pierakstīja klāt aprakstus. Te būs tas, kuru izvēlējos es.
Viņa to nodēvēja par Monzo – Milzonīgi Oriģināls Nepieciešami Zilonīgs Objekts. Lai būtu. Smējos dikti un jau domāju, kā tikšu galā ar tiem matiem un asti.
No smalkiem plastikas matu diegiem veidoju kažoku, matu galus it kā nospicējot. Kas svarīgi, šo lopiņu nevarēja atstāt ne bez astes, ne arī tā mazā matu kušķa galvas augšpusē. Nekas nebija likvidējams. Viss jāatstāj.
Viegli ķerts skatiens un smīns. Šis viss jau bija tik uzjautrinoši, cik uzjautrinoši to varēja iedomāties. Lai taču Spīgana-bērniņš paspēlējas!
Uz šīs pinku nots tad arī šodien lieku punktu. Šodienas ierakstam, jo izskatās, ka daži uzzīmētie ziloņi vēl būs jātaisa, citādi aizkadrā saņemu draudus par piketu saistībā ar atļaušanos projektu beigt.
Lai silti!
Ar šo pinku lieku punktu… :)
Knī, bezgala jauks projekts, paldies:)
Zilonis man atgādina vienu no Tūves Jansones tapinātajiem mosķīšiem.
par to ka tā vispār notiek:)
Burvīgi visi “pārnestie” ziloņi!!!
Šis ir kā taisīt mandalu ziloņus, tikai ātrāk un traki smieklīgi. Mīļš, mīļš paldies!