Tie ir brūni un man domāt, ka zamša. Iegādāti par smieklīgām naudiņām un apbrīnojami ir tas, ka tie kalpo jau trešo sezonu. Piedzīvojuši sāls vannas un dubļu peldes, purngalus reibinošu nopūšanu ar aerosolu un skrāpējienus ar speciālo birstīti. Tiem bijuši priecīgi un skumji brīži. Tie bijuši klāt ārkārtīgi īpašos notikumus un, ja spētu runāt, tie stāstītu stāstus. Mani ziemas zābaciņi nu ir saguruši un kreisās kājas zābaks atpogājis vīlīti. Tieši nelaikā, jo ārā briesmīgi auksts. Jau otro dienu nododos jaunu zābaku medībām un līdz šim esmu šāvusi garām. Rītdien mēģināšu atkal, taču pieļauju, ka, ja rīt neizdosies, es to vairs nedarīšu un staigāšu ar brūnajiem večukiem, kas joprojām kalpo godam.
Kad vienā bodē pētīju potenciālos sugas pēctečus, sasmējos.
Kāda sieviete jautāja: “Vai tie ir itāļu?” (gramatiski pareizi laikam būtu teikt – itāliešu, ne?)
Pārdevējas atbilde skanēja šādi: “Nē, vācu… bet ražoti Ķīnā.” :D
Ak, jel, ko pasaule darītu, ja nebūtu Ķīnas! Nu re, atbildi uz šo jautājumu ļaušu jums izdomāt pašiem.
:) Esmu ar Tevi bēdā..
Jau kuro nedēļu ik pa laikam saņemos ieklīst veikalā un meklēt “sniegu brienamos” zābakus..
Vēl joprojām brienu ar saviem “pa ielu klabināmajiem”.. tikai sniegā neskan.. :(
ja nebūtu Ķīnas, man nebūtu nemīļākās valsts uz pasaules :)
Inī, Tavu “sāpi” joprojām atceros… puņķains ķīnietis.. hi hii, bet, kas attiecās uz brienamajiem zābakiem, redz, Ilzīt, problēma ir tā, ka gribu siltumu ar eleganci apvienot, jo man patīk valkāt svārkus. Ļoti patīk!
zābaki, somas, drēbes… ak, vājība, tavs vārds ir sieviete!