Vafeļu mīkla

Ventspilnieki ir tādi.. nu, kā lai saka.. Tā pieklājīgāk saka.. Viņi parasti attopas svētdienā, ja ne svētdienā, tad pēdējā brīdī un vēl to pašu pēdējo brīdi kaut kur lidinās. Tas laikam dēļ tā vēja un jūras.

Pēdējā brīža dzeltenais lūgums izskatās šāds. Mazliet pēc vafelēm, tikko ceptām. Mazliet pēc vasaras, mazliet pēc rudens. Ar reljefu un lapām.

Man vairs neder tā, kā ir bijis. Man vajag no tekstūrplāksnes uzdarināt tekstūrplāksni, lai visu galu galā izdarītu citādāk. Nevis iespiestu, bet gan izvirzītu. Lai pirkstiem būtu kur kavēties, lai acīm būtu, kur lūkoties.

Un tad tas klusais brīdis, kad es visu no malas. Mazliet guļus. Mazliet tā.. tikai acis virs palodzes paceļot.

Es zinu, jums ir silti.
Ļoti.

Published by

Kni

Love yourself more

6 thoughts on “Vafeļu mīkla”

  1. Tā. Vienā maisā viņus nevar likt. Man ar pēdējo brīdi parasti nav nekāda sakara. Nē? :)

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.