Maize, svaigas olīvas, jūras veltes, mājas vīns, kuģi, palmas… Am i dead?* :)
Lūk, saņēmu īsziņu un domāju, ka līdzīgi noteikti jautātu kāds, kurš iemaldītos mūsu ziemā, pārsaltu, tiktu siltā namā un tiktu pacienāts ar upeņu dzērienu. Viegli reibinošu, ar kanēli un tā. Saģērbts vilnas zeķēs un sasegts ar vecās mātes austo segu.
Nākamais, ko domāju, vai tiešām, kad mums ir patiesi labi un kad viss liekas tā it kā neticami labi, mums jābūt jau tajā saulē, proti, vai tāda patiesa labsajūta iespējama tikai tad, kad mūs vairs nav? Varbūt tieši tie labsajūtas brīži ir tie, kad mēs patiesi esam?
*Vai esmu dzīva?
