Svētdienas naktī cīnoties ar bezmiegu un dzēšot telefonā uzkrāto, aizdomājos, kāpēc tad, kad kaut ko dzēs, vienalga, vai tas būtu epastā, vai kādā no sejas grāmatām vai telefonā, vienmēr tiek pajautāts, vai esi pārliecināts, ka norādīto informāciju vēlies dzēst, taču pirms sūtīšanas šādas iespējas nav. Kāpēc, pirms nosūtīt epastu, īsziņu vai kādu vēstuli, neparādās lodziņš ar pavisam konkrētu jautājumu – vai tiešām vēlies sūtīt?
Protams, muļķības, bet tomēr kaut vai tāda nieka dēļ, kā pārbaudīt, vai adresāts ir pareizais, vai nav pieļautas rakstības kļūdas, vai arī lai vēlreiz pārdomātu (šis ir galvenais), vai tiešām Tev to vajag, bet ne.. tikai dzēšana tiek uzskatīta par nejaušību, savukārt sūtīšana – par apzinātu soli.
Dzēsu un domāju, bet kāpēc sistēma neapšauba šo soli, jo iespējams, tajā mirklī, kad jau roka stieptos spiest taustiņu “sūtīt”, tāda pārjautāšana vai nu tikai stiprinātu pārliecību, vai arī apšaubītu un iespējams, ka atturētu.
P.S. šajā gadījumā runa nav par nakts īsziņām un epastiem, lai gan sistēma noderētu arī tad.
P.S.2. Un vispār, ja nevari piezvanīt, tad nav ko tos tekstus bārstīt, jo zvans patiešām ir apzināts solis.
Ha ha! :) :) :)
Es būtu pirmā, kas parakstītos uz šādu pakalpojumu, ja kāds to piedāvātu!! :) Gan par nakts, gan dienas sms.. Jo emocijas liek izdarīt daudz ko.. cita lieta gan – vai tiešām rīkoties emociju uzplūdā ir tik nelabi, kā manam prātam tīk domāt?
Prāts vai emocijas.. Sūtīt vai nesūtīt.. ari – dzēst vai nedzēst.. Dilemma mana mūžīgā.
P.S. Tēja gardi gardā!! jau noprovēta.
Redz, izskatās, ka Tu esi vienīgā, kas abonētu šo pakalpojumu, jo izskatās, ka visiem citiem tiešām dzēšana ir nepazināts solis, savukārt sūtīšana – apzināta un pārliecināta rīcība.
Katrā ziņā, dzēst ir vieglāk. Tas ir tāpat kā tīrīt māju. Liekas, ka var dzīvot tāpat, bet tomēr patīkamāk, ja ir tīrs.
Par tēju man tiešām prieks!
Būs man arī jāsagādā sev paciņa.