Vai ir vēl kāds, kurš grib ieklepot?

Par šo parsti tiek runāts tikai savā starpā un plašākā klajumā uzdrošinās vien reitais. Anii uzdrošinājās. Lasīju un piekritu viņas teiktajam, lai cik rupji tas arī viss neizklausītos, jo nu jau visa ir par daudz. Mana kosmetoloģīte šodien gan teica, lai laižot visu to varzu gar ausi (un taisnība viņai vien ir), jo ar laiku liela daļa tik un tā atbirs, taču manī neizpratni rada tas, cik aprobežoti ir Latvijā dzīvojošie. Izdomas un fantāzijas trūkums līst kā no pārpilnības raga.

Pasakiet, nu kāpēc visām jāražo tā saucamie žabo? Un kāpēc lielais vairums nevēlas ar neko atšķirties. No sērijas – tagad ir modē, man arī vajag. Tik cakināt pakaļ, kā mode diktē, jo pašai savas iztēles tik daudz kā melns aiz naga. Pa visu šo laiku esmu redzējusi tikai divus citādākus žabo (www.pearlytime.lv un vēl meitenei, kurai uzvārdā bija Zaļā, taču vārdu nekādi nevaru atcerēties), kas atšķirtos no tiem simtiem, ko aukstos ziemas vakaros daiļavas čaklajām rociņām saražojušās.
Šodien prātā pat ienāca doma. Ir teiciens par to, ka vīrietim savā dzīvē jāuzceļ māja, jāuzaudzina dēls un jānosit čūska. Pēc tā, kas notiek rokdarbu tirgū, varētu likties, ka katrai sievietei reiz jāuzšuj žabo, jāuzpērļo broša un jāsaver kāds auskarpāris, bet tās, kurām pilotāža augstāka, papildus vēl jānovilto kādas populāras meistares darbi un jāizlik tos tirdzniecībā.

To, ka Latvija tāds pīļu dīķis vien ir, šaubu nav, taču, kāpēc reti kura pīle aiziet līdz blakus dīķim? Kāpēc nevēlas pacelties spārnos un aizlidot līdz ezeram? Kāpēc ir jāiet tik viegls ceļš un jādara, kā visi dara, jo tagad taču roku darbs ir modē. Šorīt joka pēc iegāju www.meistardarbs.lv un man vajadzēja tikai 10 minūtes, lai atrastu trīs pakaļdarinājumus. Visvairāk sirds sāp par ememem lāčiem, pret kuriem jau no seniem laikiem izturos ar lielu cieņu. Liekas tik negodīgi, ka cilvēks, kurš gadiem strādājis pie tā, lai lāči būtu tieši tādi, kādi tie ir, bet te.. viena atnāk, nočiepj ideju un štancē. Es nemetos Em. par advokāti, taču pret cilvēkiem, kuri strādā ar attieksmi un kuru darbi runā paši par sevi, izjūtu lielu cieņu. Kā rada etsy.com informācija, Em. pārdevusi 206 vienības, no tām lielākā daļa ir viņas radītie lāči, tāpēc tādas pakaļdarinātājas un šaurā dīķa peldētājas nobāl. Lai veicas!

Un atcerieties, ka visa sāls patiesībā ir sīkumos. Lielos darbus sīkumi padara īpašus!
Man ārkārtīgi patika Larsa fon Trīra teiktais par filmu taisīšanu. Ja nu esi pazadzies idejas no citiem, tad velti savu filmu tam, no kura visvairāk esi zadzis. Redz, žēl, ka pie mums pat nepamanās atsauci norādīt. Ak, jā, ja jums liekas, ka šis ir oriģināls, tad jūs dikti maldāties. Krize bija pirmā.

P.S. Esmu par kvalitāti, nevis kvantitāti.
P.S.2. Tā kā Gaismas komentārs bija 300tais, tad viņai izdomāšu dāvaniņu.

Published by

Kni

Love yourself more

64 thoughts on “Vai ir vēl kāds, kurš grib ieklepot?”

  1. O! Skaisti teikts, es savā lapā eksplodēju, kamēr tu smuki uzrakstīji un apskaidroji! Ess, kaut tas reiz ātrāk beigtos ;)

  2. biju pasaakumaa,kuraa bija ap 500 cilveekiem,un vareetu pat teikt,ka lielaakajai daljai damiishu/kundziishu ap kaklu bija zhabo.droshi vien tas liecina par to,ka mums joprojaam vajag to,kas ir kaiminjam.kaaada sieviete man pasuutiija apkakli un sanjemshanas dienaa vinja teica,ka idejiski liidziigu nupat redzeejusi kaadaa galerijaa,skumji ir tas,ka taa tas pie mums notiek…pozitiivi ir tas,ka vienmeer jaaakustina domu radoshaa puse un jaadomaa,kas jauns,liidz briidim,kad aplis atkal nosleegsies.taa tas ir.biju kaadaa tirdzinjaa,kad par manaam somaam ieintereseejaas kaada dizainere,vaards pa vaardam un vinai blakus staavosha biedrene teica-bet tu tachu pati vari taadas uztaisiit…vieniigais,ko varu laikam pateikt sev un citiem,ka nevajag apstaaties pie kaadas konreetas lietas,jo uzradiisies kaads,kuram gribeesies dariit to pashu,jautaajums ir tikai-labaak vai sliktaak,daargaak vai leetaak.

    1. Paldies, ilzesh par viedokli!
      Es vēl tikai papildus gribēju piebilst, ka nav tā, ka es te lecos un braucu ar muti. Viss, ko gribēju teikt ir – SĀCIET BEIDZOT DOMĀT AR SAVU GALVU UN BEIDZIET TIEKTIES PĒC TĀ, KAS IR CITIEM. ESIET JŪS PAŠI. ESIET INDIVIDUĀLI! Ja nav izdomas, tad trenējieties, bet nedariet to uz to cilvēku rēķina, kas spēj izdomāt un, ja tomēr nespējat atturēties no pakaļdarināšanas, tad vismaz protieties kauna un netirgojiet šīs idejas kā savas. Iedvesmojieties no detaļām, no sīkumiem, kurus varētu piemērot savam stilam, bet beidziet kopēt pa tiešo.

      Vai nav paradoksāli – kad padomijā visi staigāja vienādi, nez kāpēc gribējās tomēr atšķirties. A kāpēc staigāja vienādi? Jo veikalā nebija tik plašas audumu izvēles, bet tagad, kad visa ir tik daudz un ir lieliskas iespējas būt tādam neatkārtojamam, lielai daļai gribas būt tādam kā kaimiņam. Muļķīgi.

      1. nu taa tas ir saakot no adidas ,nike utt,arii D&G pakaljdarinaataaji ir sho ziimolu padariijushi tik banaalu,ka tas asocieejas vien ar diviem burtiem uz dzinsu aizmugures.tad atliek vien patenteet,vai nopirkt autortiesiibas un tiesaaties.

  3. Tincii nav radoša, viņa neprot īsti neko izdomāt un, lai nošpikotu, izrādās, ka rociņas tizlas un tā nemaz nesanāk, kā gribas. :) Bet tik vai tā – es gribu to sarkano lāci. nevis uztaisīt, bet dabūt sev. Nu priekš kam Tu man viņu parādīji?!

    P.S. Ja par tēmu, tad mans atbalsts visām radošajām meitenēm ar visām manām četrām. Ja kāds kaut ko ir izdomājis un viņam sanāk, tad pa purnu plaģiātistiem!

    1. Tincii, pie Em jau var sarunāt, lai viņa uzdarina Tev sarkanu lāci, bet citādi… =) man būs pelēks ar kaķi padusē.

  4. Meitenes, jūs gan esat sacepušās!!! Es, cilvēks no malas, kas ne rada, ne špiko…. Man tā liekas pilnīgi normāla štelle, ka tā notiek! Vienmēr, kāds būs, kas taisa, bet kāds cits špiko. Bet tas jau tikai liek jums būt pašām vēl radošākām un izdomāt kaut ko citu. Neapstāties pie padarītā.
    Un es nepazīstot radītajas, nevarēšu pateikt, kurš lācis ir īstais, bet kurš ne. Izvēlēšos to, kas man patiks vairāk! Ar to, kvalitāti špikotajiem darbiņiem ar mēdz būt vislabākajā kārtībā.
    Tā kā man liekas, ka jūs par daudz brūkat virsū tiem, kam nu nav tā izdoma tik plaša kā jums.
    Jums vajadzētu būt pagodinātām, ka kāds cits atdarina tieši jūs!

    1. Pagodinātai? :D Rudīt, es sēžu līdz pieciem rītā, lai cilvēkam, kuram ko esmu solījusi sniegtu augstākās raudzes darbu, bet te atnāk viens.. o, es arī tādu taisīšu. Tu neatšķir, bet ir cilvēki, kas atšķir un kādā mirklī man negribētos redzēt manus ziloņus kaut kur rodamies… tādus.. nekādus.. lētus.. un kāds nodomās: “Skat, Rozenberga sākusi lažu dzīt.” Tu padomā no tā aspekta. Neviens te necepās, man tikai kaitina cilvēku aprobežotība.

      “Ar to, kvalitāti špikotajiem darbiņiem ar mēdz būt vislabākajā kārtībā.” – lūk, šim gan, es nepiekrītu. Jā, varbūt kādā citā valstī, bet ne Latvijā. Vēl atļaušos kasīties līdz galam – kā Tu zini, ka špikotajam ar kvalitāti viss ir kārtībā, ja Tu pati teici, ka Tu neatšķir – kurš ir īsts un kurš pakaļdarināts? (jo Tu nezini darinātāju)

      Ar tādu attieksmi Latvija nekad neradīs savu nokia vai skype.

      1. Kam tu darini rotas, zin ko viņi iegūs galarezultātā, tāpēc viņi arī pie tevis pasūta.
        Bet jūs visas rokdarbnieces, tiešām uzskatāt, ka esat unikālas un neaizstājamas?!?!
        Šobrīd izskatās, ka jūs savā, jau tā nelielajā tirgū, negribat ielaist nevienu konkurentu, kas ar iespējams dara, ko līdzīgu. Varbūt sliktāk, varbūt labāk, bet dara.
        Ne tu Knii izgurdoji ziloni, ne filcētājmeitene izgrudroja lāci, tā kā arī pārējiem ir iespēja izmantot šīs firguriņas savos darbos. It sevišķi, ja šabloniņi ir dabūjami gatavi.

        Ņemat to visu vieglāk!!!!

        P.S. Knii nu tik smukus Indijziloņus kā tev, tāpat neviens nespēs uburt!!! ;)

    2. SAPROTI, nav runa par to. Runa ir par aprobežotību, ka negribas radit neko citādāku. Žabo ir modē, visas bliežam pa žabo. Tak tā vienmēr ir bijis. Modē īsbikses, visām tādas vajag.
      Es rosinu domāt pašam. DOMĀT VAIRĀK. Nevis lūkoties, kā rada citi un taisīt pakaļ. Ne nu zilonis un lācis ir vienīgais dzīvnieks uz pasaules, bet re, ideja jau gatava un pasniegšanas veids arī.

      Es izgudroju SAVUS ziloņus un izgudroju viņus tādus, kādi viņi izskatās (un turpinu ideju attīstīt), tāpēc, ja kāda taisītu pakaļ, es to uzskatītu par nekaunību.

      1. Knii, zin kā ir…
        Lai arī kā negribētos atzīt, cilvēki tomēr ir pelēkā masa. Un nekad nebūs tā, ka visi centīsies izdomāt kaut ko orģinālu. Mēs dzīvojam pēc šabloniem un kā pašiem ērtāk. Šie šabloni attiecas uz visu, kas mums ir apkārt, drēbēm, mēbelēm, interjeru utt. Tāpēc jau galdu neskrūvēsim pie griestiem, lai tik mēs būtu orģināli. Nestaigāšu ar apelsīnu uz galvas, lai tik mana “cepure” atšķirtos no citām cepurēm.
        Nu tādi taču mēs esam… Un es to nemaz nesauktu par mūsu aprobežotību… Tādi cilvēki (vairums) ir pēc savas dabas!!! Un vai nu mēs to pieņemam, vai arī cīnamies (kā jūs) pret šo vienveidību.

  5. Atkāpjoties no pamattēmas…Paldies tev par atsauci uz Anii mājas lapu. Es tur atradu milzum daudz interesantu lietu :)

    1. Ņem par labu! Pati esmu tur uzgājusi daudz dažādu labu lietu un jā, pati Anii arī darina ārkārtīgi labas lietas. Mans favorīts ir tas pelēkais mētelis (kā jau mēteļu valkātājai). Citādi ziedi (virtuāli) un apsveikumi vārda dienā.
      Lai silta diena!

  6. Jūs pat iedomāties nevarat, kā par šo tēmu cepas ASV :) Tur viņi ir bikiņ parauti gaisā ar visādām autortiesībām, bet, jāsaka, arī spēcīgi izjūt ētiku attiecībā uz dizaina oriģināldarbiem. Esmu redzējusi, kā forumos klūp virsū meitenēm, kuras prasa pēc konkrēta ražotāja deju apģērbu piegrieztnēm, jo vairumā gadījumu šīs piegrieztnes var arī iegādāties no autoriem, lai darinātu savām vajadzībām, bet, protams, ne jau komerciālai tiražēšanai.
    Interesanti, kura “māksliniece” ir tā, kas Olimpijas amatnieku veikaliņā tirgo ne pārāk labā kvalitātē pašdarinātus šos aksesuārus http://tribes.tribe.net/gothygoodies/photos/38569195-84d8-4e06-ae17-10d88ddae45d :> Domāju, ka Latvijā nav daudz cilvēku, kuri zina oriģināla autori, bet tik un tā neforši.

    1. Varu iedomāties, jo tur tomēr tas dīķis ir lielāks. Labi, nepierādīsi jau, ka tā ideja (oriģināla) nav kaut kur citur radusies, jo tas būs mūžīgi strīdīgais jautājums, taču manī joprojām ir pārliecība, ka aiz cieņas pret cilvēku tomēr tā nevajadzētu rīkoties. Labi, uztaisīji sev (valkā un priecājies), bet nevajag jau sākt ražot pārdošanai. Mums ka tik visu pārdot. Pārdot! Pārdot! Pārdot! Tikko kā pār lūpu prot pārspļaut, tā cena klāt.

      Viss laikam sākas jau no skolas, kur copy/paste funkcija ir kā norma.

  7. Par tiem lāčiem ar šalli ap kaklu – te, rau, ir vēl: http://www.etsy.com/view_listing.php?listing_id=38426061
    un
    http://ny-image3.etsy.com//il_fullxfull.116028099.jpg
    http://ny-image1.etsy.com//il_fullxfull.51784413.jpg

    Esmu pret 1:1 pakaļdarinājumiem, bet arī nespēju noklausīties, ka oriģinālu autori visu nostāda tā, ir kā tā būtu 100% viņu ideja bijusi, redz, lācis no filca un vēl ar šalli ap kaklu. Nu nav tā! Arī šie Mākslinieki savu mūzu ir noķēruši tepat vien internetā, pa ārzemju lapām rakņājoties. Tikai bišķi ko pamainot un viss!

    Radiet ko pavisam jaunu! Varbūt pietiek ar to filcu un zvēriņiem? Tikai tad varēs noticēt, ka oriģinālu autori esat jūs un nevis kāds keatīvais aiz okeāna.

    p.s. ar rokdarbiem nenodarbojos, bet daudz nācies strādāt ar patentiem. Un zili brīnumi nāk arī no pašiem “it kā oriģināliem” avotiem.
    p.s.s. varbūt arī pietiek tos kursus un darbnīcas? Cik atceros, daži piedāvāja filcēšanas kursus un tad brīnās, ka tauta taisa pakaļ. Savu amatu senos laikos ļaudis turēja šaurā lokā.

    1. Jomajo – es paņēmu tikai vienu bildi.. varu ielikt arī pārējās, kurā ir redzams, kā pērlītes piešūtas tā pat, kā ķepiņās salikti kristāliņi tā pat kā Em. lāčiem… un tā. Tas ir tikai viens piemērs. NAV RUNA PAR LĀCI AR ŠALLI AP KAKLU!!! Lācim ziemā salst, kā Tu bez šalles iztiksi! Saproti, mīļo cilvēk. Es taču nebiju te plānojusi šādu iztrakošanos.

      Par darbnīcām – runāju ar kādu cilvēku, kas vada kursus (ne filcēšanas) un teica tā.. ne jau es vadu, lai mani atdarinātu, bet gan tāpēc, ka jāpabaro ģimene. Neesmu bijusi nevienos rokdarbu kursos, tāpēc man nav ne jausmas, kā tur māca.

      1. Saku jau, esmu pilnīgi un galīgi pret 1:1 kopēšanu, un plaģiāts šajā piemērā ir nepārprotams. Autores vietā es noteikti sazinātos ar kopētāju un pateiktu kādu stipru vārdu, kā arī lūgtu pārtraukt tirgot lāčus.

        Mans cepiens ir drīzāk par to, ka mēs te LV joprojām esam pīļu dīķis, arī lielie mākslinieki, tālu nav jāmeklē, kaut vai galvenais plaģiators Stendzinieks ar saviem runājošajiem akmeņiem un neskaitāmām reklāmām, kuru pamatidejas diemžēl ir zagtas no ārzemēm.
        Protams, ja kādam ir piemērs, kur LV rokdarbniece ir radījusi kaut ko unikālu un pasaulē pirmreizīgi viereizēju, ņemu savus vārdus atpakaļ.

      2. neesmu bijusi tajaas saucamajaas darbniicaas, bet tomeer briinos par to,ka tie kuri filcee utml. grib paareejiem paraadiit kas un kaa,tikmeer viens,kas no filca uzmeistaros bumbinju,varbuut jau nakamajaa dienaa filcees zakji,laaci utt,taapeec varbuut tieshaam nevajag apstaaties pie laachiem un citiem zveeriem,bet radoshi darboties taalaak,kaa saka uz veciem lauriem ilgi nedziivosi.

  8. Man tieši tagad kolēģe pieteicās uz filcēšanās kursiem. Jūs te paplēšaties =), bet es pēc tam ievākšu info un pastāstīšu, ko tur māca.

  9. tas sarkanais lācītis ir tik smukiņš. :)

    lasu, lasu un nezinu īsti kurā pusē esmu. Man ļoti patīk rokdarbi, bet tā nu ir sanācis, ka mūza un iedvesma mani tikpat kā nekad neapmeklē. Man ļoti patīk ķemerēties ar rokām, tādēļ es varētu saprast, kādēļ ir tik daudz rokdarbnieču, kurām patīk visa šī padarīšana.

    taču tomēr laikam nepiekrītu tam, ka ir daudzas, kas špiko un pārdod kā savus 1:1. Ja ir tas pats lācis, tad tomēr ir jābūt savādākā izpildījumā. pakaļdarijums var būt priekš sevis treniņnolūkos vai pagatavot priekš sevis pašas ko papriecāties, taču tirgot būtu jākaunas.

    p.s. laikam galu galā tomēr atradu pusi, kurā nostāties :)

    1. Kaklarotas gan jau ir, zinu meitenes, kas Latvijā taisa, tā kā viss notiek, bet par matu rotām-nu ceru, ka neatnāks. Citādi atkal visi staigās vienādām matu rotām. Tāpat kā tagad ar tiem žābo, es savējos esmu ierakusi dziļi atvilknē ar domu izvilkt tad, kad norims.

      1. Biju nolēmusi vairs neko neteikt, jo mēs jau te tik daudz sarunājām. Par matu rotām, Agnese Kleina jau sen valkā, tiesa gan, viņa tās netaisa, bet sūta no etsy un citurienes. Lai nu kā, bet viņai, manuprāt, pat ļoti piestāv.
        Pievienojos cerībām par to, ka visi nepavilksies un tas netiks padarīts par “man arī vajag tādu” lietu.

  10. Teiktajam piekrītu, tik acīmredzama ideju zagšana tomēr nav tikai iedvesmošanās.
    Tomēr arī man ir savs sakāmais par vienu lietu- “Žabo ir modē, visas bliežam pa žabo. Tak tā vienmēr ir bijis. Modē īsbikses, visām tādas vajag.”
    Jā, piekrītu- daudzi sāk savas rokdarbu un “mākslas” gaitas ieraugot, ka citas tā dara. Ā, viņa šitā pelna naudiņu? Es arī gribu, darīšu tāpat un bīdīšu lielo biznesu, jo nu esmu mākslinieks! Taču- ja cilvēks ir ar sirdi rokdarbos, izmēģina ko jaunu, pats cenšas, lai būtu skaisti un ne-kopēti… Tagad manā pusē uznācis lakatšaļļu bums, cilvēki taisa, bet par laimi nesauc to par mākslas augstāko pilotāžu un degunus gaisā neslien, cik gadījies redzēt. Ja kādam ilgi jau bijusi interese, bet iespējas parādījušās vien tagad- vai šo darbošanos iesākt nedrīkst tikai tāpēc, ka pārāk daudzas jau tā dara?
    Nemēģinu apgāzt teikto, jo liela, patiesa un arī sāpīga tēma tā tomēr ir. Man šķiet, ka galvenais ir tas kā to pasniedz. Noskatījies no kaimiņienes vai vēl kāda- taisi tik augšā, bet nesabužini pāva spalvas pārāk augstu un degunu gaisā necel, ja zini, ka ideja nav gluži svaiga. :)
    Knii- jācer, ka Tavus ziloņus neviens nemēģinās atdarināt, jo Tavos darbos ir jūtams savs stils pat bez priekšā teikšanas. :)

  11. Hmm hmmm, manu komentāru Kni izdzēsa, it kā jau saprotu kāpēc, – nu vismaz es tā domāju – bet nu ko.. tēja padzerta, jālasās ka nu laukā, lai vēl namamātei nav jānoņemas ar manis nobanošanu ;) Visu labu.

    1. Nē, nē, nedzēsa. Nezinu kāpēc, bet Taviem komentāriem jāspiež apstiprinājums. Dīvaini.

  12. Nē, nav vis izdzēsts, pati ka putrojos un par to atvainojos! Namamāte, dzēs abus šos manus postus un vēlreiz – atā ;)

  13. Pirmkārt – milzīgs paldies par viedokļiem un to, ka izsakāties. Tēma sāpīga un nebeidzama, bet laikam pēc šīs parunāšanās teikšu tikai vēl vienu – labi ir tas, ka cilvēki atrod sev lietas, ar ko nodarboties, kurās izpausties (kā nu kuram sanāk un labi vien ir, ka ir tādi, kam nesanāk), kā nomierināt savu ikdienā satraukto dvēseli. Vienalga kā – sporto, šuj vai ada, raksta dzeju vai stāstus, vai vienkārši raksta, taču iesaku atcerēties, ka pasaule nebeidzas pie Liepājas vai Alūksnes, Daugavpils vai kādā citā Latvijas galā. Būsim ar atvērtu skatu uz pasauli, ar vienu soli priekšā rītdienai un beidzot atļausimies būt tie, aks mēs esam un atradīsim rozīnīti, kas mūs un mūsu aizraušanos padarīs īpašu. Mācīsimies no citiem, taču veidosim savu īpašo stilu. Neskriesim pakaļ visam, ko lielais pasaules tirgums mums atmetis un atcerēsimies, KA TĀS VISAS IR TIKAI UN VIENĪGI MANTAS. Tās ir parastas mantas, kuras savu nozīmi iegūst tikai tad, kad mēs to tām piešķiram.

    Turiet kājas siltumā, citādi būs kā man.. temperatūra un sakarsuši vaigi.

    Te būs mūzika miera veicināšanai.

  14. vsp man atteelaa redzamie laachi nemaz tik identiski neshkjiet… tiem ir citaadaakas kaajas, sejinjas… tachu kjermenja proporcijas ir ljoti tradicionalai izmainiitas, taadas var redzeet gan komiksos, gan animaacijas filmaas. man vsp shpikoshana un nespikoshana shaadaa gadiijumaa liekas smiekliiga, jo neviens no autoriem jaunu riteni nav izgudrojis… taadus laachus visdazjaadaakajaas tehnikaas taisa un taisiis… taapat ar liidziigiem darbiem. nav ko paardziivot. parasti jau shpikotaajiem apniik, liidz ko modes vilnis ir paari…

    1. Es vairs negribu par šo, jo kā teiktu mans priekšnieks: bābas =) Izkasījāmies, pacepāmies un tagad dzeram tēju un vēlam veiksmi.

      P.S. Nav runa par proporcijām, runa ir par idejisko izpildījumu un detaļām. Ok, varbūt šis nav precīzākais izpildījums, bet, ja Tevi interesē, man ir vēl un varu Tev nosūtīt.

      P.S.2. Pareizi pateici – līdz ko modes vilnis pāries…
      P.S.3. Joprojām iesaku aizlidot vismaz uz blakusdīķi. =)

      Lai mierīgs miegs un tiem, kas saaukstējušies – ātru veseļošanos!

  15. Patiesibaa, man skjiet, ka vazaaties pa netiem, graamataam, veikaliem, blogiem, lai spikotu idejas vajag. Tas ir labi un deriigi, tieshi taapat kaa rakstoshiem cilveekiem, vajag daudz un dikti lasiit. Bet, kas notiek taalaak, tas jau ir ljoti individuaali. Mums katrai ir atskiriigas rokas, gaume, kustiibas, iemanjas, dziives pieredze. Nu, nevar, nevar ar rokaam uzmargot divus absoluuti vienaadus darbus. tu vari? neticu, ja saki, ka vari. Taas idejas, sanaak kopaa un transformeejaas citaas lietaas. Man skjiet pie tevis piefikseeju shokolaades zilonjus, peec kaada laika nevilshus veikalaa roka pastiepaas peec shokolaades un valinjas kraasas peerleem. Vai taa ir spikoshana- jaa, noteikti. Vai kopeeshana, nee, neepavisam. Jo pat, ja izlemtu taisiit no peerleem zilono, vai ibio nelaimiiigo laaci, tas buutu pavisam cits laacis vai zilonis, jo mans.

    Un taa huinja, kas tiek tirgota.
    1. dalja, tagad superslaveno vieteejaa diikja speeleetaaju saakumos un tirgojushas pavaargus darbus, vienu taadu multimaakslinieci, es ljoti labi atceros, bet tagad vinja varbuut nav pati orgjinaalaakaa un labaaka, toties vinjai noteikti piemiit biznesa kjeeriens un jaa, dalja auskaru ir jauki.
    2. taapat tagad nevienam nav naudas par ko pirkt, taapeec taas supersuudu razhotaajaas nomirs, nu nevienam nevajag, tos aarpraataa neglitos laacenus ar sirsninju, kas nekvalitatiivi ir nosphpikoti kaut kur kaut kaa.

    1. Paldies, Santa, par viedokli.
      Vazāties, lai špikotu? Nē, lai smeltos iedvesmu un pareizi jau pateici, viss atkarīgs no tā, kā cilvēks to tālāk izmanto, tikai piedod atvaino, mūsu pīļu dīķī publika reti kad prot izmantot pareizā veidā.

      Otrkārt. Par divām vienādām lietām. Man ir princips, par kuru Tu iespējams neko neesi dzirdējusi, jo mums nav bijis saskares – es principā netaisu divas vienādas lietas, bet, ja vajadzētu, es varētu, taču man ir tāda pārliecība, ka es nenodarbojos ar ražošanu, tāpēc divas vienādas lietas man nav nepieciešamības taisīt.

      Treškārt, par šokolādes ziloņiem. Nē, tā nav špikošana, ja Tu pērc pērles brūnā vai dzeltenīgā krāsā. Tos ziloņus es uztaisīju speciāli chocolate-evetnts.lv pasākumam un brūnā krāsa šajā gadījumā ļoti labi iederējās. Tāpēc es nedomāju, ka tā ir kāda špikošana. Tā ir tendece. Šokolāde ir brūna un vaniļas krems ir un paliek dzeltenīgs.

      Ceturtkārt, pārdošana, pārdošana, pārdošana. Man ir apnicis, ka latvietim visu vajag pārdot. Pārdot. Pārdot. Nepērk! Pārdot! Varu atbildēt par sevi, es neradu, lai pārdotu. Radu stāstu un gūstu no tā baudu. Jā, ir feini, ka kādam to vēl arī vajag.. tos manus stāstus, bet taisot to visu, par latiem es nedomāju. Es domāju par cilvēkiem. Par cilvēkiem, par sajūtām, par stāstiem.
      Bet tā nav mana atbilde Tev vai kādam citam, mani kaitina tas visur valdošais materiālisms.

      Uzēdam labāk gabaliņu šokolādes!

  16. Man nedaudz cepiens uznaaca par to, kaa juus cepaties!
    Laizhat gar ausi_nav ko bojaat sev gariigo!
    Pasaule ir maza, bet Latvija 100x mazaaka! ;)

    1. Anninj, visi jau sen kā mierīgi =)
      Redz, ierakstīšu vienu ierakstu, i klepus trušu būrī no pirmās lapas pazudīs.
      Būs vēl lielāks miers.

      P.S. Bet par to.. nu jau googlē ļaudis meklē ‘žabo vīriešiem’ :D Nabaga vīrieši.

  17. Zhaabo viirieshiem?! :D Tas gan ir jaapaluur! :D Nevaru iedomaaties muusdienu viirieshus ar zhabo! :D
    Ja nu vieniigi interesanto frizieri…. uff.. uz meeles bij’ vinja vaards.. :p

  18. Šāda veida diskusijas atkal un atkal uzpeld un atkal un atkal ir aizvainotie un ir apvainotie. Esmu bijusi abās ierakumu pusēs, jo pēc izcelsmes un papīriem esmu zinātnieks, nebūt ne mākslinieks vai tautas daiļamata meistars. Tas sākās ar to, ka nopirku jarmarkā auskarus par 6ls (alga 120ls tajā laikā) un ko es ieguvu – zilu stiklu, visai nekvalitatīvi pludinātu ar visai tizlu aizmuguri un sarūsējušu dzelzs stieplīti iekausētu un iekārtu draņķīga metāla kājiņā pārdotu kā mākslu! Un es nezinātājs un tajā laikā vēl bijību pret visiem šallēs tērptajiem izjūtošais biologs ticēju, ka esmu ieguvusi ko vērtīgu. Tobrīd vēl pret visiem tiem „vanabī” dizaineriem nebēdāju, jo modē bija un viss. Un vēl joprojām tās izšūtās brošas, prasti savērtās „stabilizētā dzeltenā tirkīza pērlītes ar pildītā zelta aizdari” ir pieejamas un cilvēkiem patīk, jo viņi pērk ideju, kā es jarmarkā naivi cerēju iegūt priekšmetu ar pievienoto vērtību, kā biļeti būt piederīgs (lasi: iesvaidīts) kādā citā ne manā kastā. Vēl tagad izjūtu bijību pret galeriju istaba, lai gan ieejot tajā redzu vairāk gan pretenzijas būt māksliniekam kā talantu. Tas ir mans verdikts tiem, kuri pretendē uz nosaukumu mākslinieks. Ar papīriem mākslai ir maz sakara un talantu (savu iekšējā ģēnija unikalitāti un vienreizību) nevar atrast savās ambīcijās. (Tas bija mans burkšķis visām tām, kuras pretendē uz terminu es kā māksliniece radu un citas no proletariāta atdarina).
    Uzsākot savas „ pērļotājas” gaitas es vēru malahītu uz adatas un ieliku auskarā. Vai tā ir māksla – nē, un iedomājaties manu sašutumu, ka es redzēju, ka neesmu ne pirmā ne vienīgā kas ko tādu māk! Vēl trakāk, es mācījos no citu cilvēku darbiem, un tie sazin kāpēc protestē, lai gan visi izmanto identiskus materiālus (Nevienu no šīm rotām neesmu nedz bildējusi nedz pārdevusi. Šeit ir cits stāsts no citiem avotiem par tām pērļotājām, kas savā starpā plēšas kurš no kura, un es centos tīri no loģikas viedokļa aizstāvēt tās, kuras mācās atdarinot citas. Es kautrīgi biju nošpikojusi ideju no personas X un tad sajutos aplam draņķīgi lasot to visu, jo mans mērķis nebija pelnīt uz citu izdomas un neko sliktu nebiju domājusi ar to visu). Tomēr vārds „plaģiāts” uzpeld manās domās kā tāds caurspīdīgs, zils plīvurs no K.Vonengūta romāna „ čempionu brokastis”.
    No bioloģijas un matemātikas viedokļa kombināciju skaits no pieejamiem materiāliem ir galīgs un līdz ar to arī izstrādājumu varianti ir galīga lieluma. No filca var radīt pilnīgi visu un tai pat laikā „ lācis” ir visai plaši pazīstams dzīvnieks, ja tas būtu kāds aplam pretīgs mazsartārps no filca tad nu varētu padomāt, kā tas nākas, ka divi cilvēki neatkarīgi viens no otra rada vienu un to pašu. Arī filcētas mušmires ir sastopamas tai pat etsy visai daudz.
    Un te seko „ BET”, kā nošķirt mākslinieku no amatnieka un viltotāja.
    A) Viltotājs – māksla pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kas grib nopelnīt uz kāda cita rēķina. Jo nauda seko vārdam un vieglāk ir nopārdot viltotu van Gogu vai Chanel kā radīt pašam savu vārdu. Viltotāji ir veikli, bieži vien talantīgi, pat ģeniāli, prasmīgi un apzinās to, ko dara. Viņi to dara naudas vārdā un tas ir viņu vadmotīvs. Visbiežāk viltotāji, lai gan perfekti atdarina kāda cita rokrakstu, iekrīt uz materiālu kvalitāti un detaļu precizitāti. (stāstā par sarkano lāci un dzelteno ir kā lalique stikla trauki, oranžajam nav formas unikalitātes, sejas un noslīpētības).
    B) Amatnieks – parasti cilvēks, kas vai nu kā brīvā laika pavadīšanas līdzekli (tas gan ir subjektīvi, jo bieži vien hobiji aizņem vairāk kā maizes darbs un naudas). Tā ir arī modei pakļauta, jo ja modē ir rakstaini cimdi tad visas taisa tos (bet raksti var atšķirties, kā arī krāsas un noraukuma tehnika), ja modē ir kimono stila džemperi tad visas ada tos. Amatnieki pārvalda tehniku, bet pakļaujas modes prasībām, tās ietekmējas no šabloniem, mācību grāmatām un tā tālāk. Kā mana mamma šuva kleita no Burdas. Viņa neradīja piegrieztni, lai gan varbūt tehniski māk šūt ļoti labi un kvalitatīvi. Amatnieki variē, pat ieiet jaunrades lauciņā, un eventuāli var kļūt par mākslinieku. Bet parasti tam nepietiek apņēmības un naudas. To dara vai nu lai izgatavotu sev un saviem draugiem lietas lētāk un ar rokām „one of the kind” stilā vai nu lai piepelnītos. Amatieris amatnieks nekad nedomā par autortiesībām, jo domā „ es to daru sev” neviens no tā materiāli necieš un viņš grib saplūst ar pūli. Un mana pārliecība ir un paliek, ka šajā „mākslas jomā” autortiesības pretendēt var tikai uz tehniku ne izstrādājumu. Tādēļ es pērku grāmatas no saviem mīļākajiem autoriem, lai gan manas spējas jau ir tik slīpētas, ka spēju no fotogrāfijas nolasīt „ stiču”. Tā nu es sevi pieskaitu amatniekam amatierim, vēl ne profesionālim kur nu māksliniekam. Lai gan man ir sapnis kļūt par tādu vismaz savās acīs.
    C) Mākslinieks – sākšu ar to, ka Damians Hērts nav mākslinieks, viņš nav arī amatnieks, jo neko neprot, viņš ir paradokss, kas pelna. Un Latvijā visi (tāpat kā Londonā) grib kļūt par nākamo Demianu Hērstu, kas nopelna 17 miljonus ar izbāztu haizivi. Es arī, ja kas. Par Henriju Russo smējās, Vristleru iesūdzēja tiesā mākslas kritiķis (nosaucot darbu uguņošana par smērējumu, ko spēj uzķēzīt pat trīsgadīgs bērns) un Gogēns dabūja, ko bija pelnījis. Māksla ir nevis tas ko tu dari, bet tas ko apkārtējie par tādu uzskata. Mākslinieks ne vienmēr ir perfekts tehnikas pārvaldītājs (lai gan Dalī uzskata, ka vispirms ir jābūt perfektam tehniskajās prasībās, lai tad pakļautos mākslas valdzinājumam). Vailda vārdiem all art is quite useless un tomēr pat trīsgadīgs bērns redz to, kad prasmīgs izstrādājums pārtop par mākslas darbu. Tā ir ideja un tā ir kaislība. Bet liekas par to es labprātāk runātu pie tējas krūzes. Jau tāpat esmu pārkāpusi visas pieklājības robežas.

    Vēl tik gribēju teikt, ka ir nozīme tam vai atverot kastīti un ieraugot tajā violetu bruņurupuci vai 3ls plastikausakrus ar pirkstu nospiedumiem un saplūdušām krāsām, es zinu, kas ir un kas nav Knii. Es cienu tavas bildes un to, ka tu netaisi divus vienādus priekšmetus. Es cienu tavus ziloņus, lai gan nojaušu, ka tu viņus taisi ar ziemassvētku piparkūku formiņu – tieši tādēļ, es to nedaru. Jo vienmēr jau to, kurš rada vada jaunrades process un riebums atkārtot, ko jau redzētu.

    1. Ak, Birokraac, cik labi, ka Tu atnāci!
      Mani vienmēr ir sajūsminājusi Tava spēja un veids izteikties un pateikt tik precīzi, ka ne nu gluži man nav ko teikt, bet liekas muļķīgi, ko piebilst. Man ir teiciens, kas to visu lieliski raksturo – Tevis teiktais ir kā punkts uz “G”! Redz, punktu uz “i” prot uzlikt gandrīz katrs, taču, lai parstu to uzlikt uz “G”, kaut kas tomēr ir jāprot.

      Milzīgs paldies par Tavu vērtīgo viedokli, jo es pat fonā skanošo televizoru uzslēdzu uz “mute”, lai labāk varētu iedziļināties Tevis rakstītajā.

      Paldies par novērtējumu un atzīšos, ka Tavu vērtējumu ŽB formumā vērtēju ļoti augstu un ticu, ka Tu vienkārši tā pat nekad neko nesaki… t.i., teikšanas pēc. Par formiņu trāpīji, taču lai neiestrēgtu paštīksmē, esmu uzsākusi grūtāku posmu – 2 1/2 reizes mazāka ziloņa veidošanu no šablona un šis process ir lēns, savā ziņā mokošs, bet man ir jāaug un esmu gatava arī nelielām mocībām, lai tomēr pastieptos par 2 cm augstāk.

      Un jā, vēlreiz PALDIES par viedokli!
      Lai gan teikumu daudz vairāk, tas bija kā Līdakas sauciens Saeimas tribīnē… tikai garāk.

  19. Dienas garumā aizdomājos… Kā tad ir ar vecmāmiņas adītajām zeķēm un citiem adījumiem?! Vai neviens neapvainosies, ja mana vecmāmiņa būs noskatījusies kādu rakstiņu un tagad mierīgi mājās adīs, lai pārdotu vietējā ciemata tirdziņā?

    Kā vispār tiek noteikts-tā ir māksla, bet tā nav!
    Katram cilvēkam man šķiet ir savs individuālais skatījums, kā ko darina, kā ada vai izšuj… krāsas arī tomēr ir atšķirīgas…
    Tie paši attēlā redzamie lāchi.. nu ja nebūtu tās šallītes ap kaklu tam nelaimīgajam lācim, vai tad kāds burkšķētu par to, ka kāds ir nošpikojis? Deguni tak atšķirīgi?! Kājas ar vienam augstākas, otram zemākas! Vienam galviņa augstāka, otram spicāka un uz leju vērsta!

    Pēc kā tiek noteikts, tas ir atdarinājums?!
    Pēc kādām mērauklām tas tiek mērīts?!

    Man šķiet stulbi, ka tagad jādusmojas ir uz kādu kas arī mēģina izsisties vietējo tirgū.

    Tā ir konkurence bez kuras tirgū nu nekādi nevarēs!
    Ja nu kāds nošpiko no tevis tavus darinājumus, bet (tpu tpu tpu_pār kreiso plecu) darina labāk par tevi? Kurš tad būs špikotājs? Vai tad pēc kvalitātes tiek noteikts – tas ir no tā nošpikojis, jo tam ir sliktāka kvalitāte, sliktāks darinājums, bet tas darina rūpīgāk tātad ir oriģināla darinātājs! Nu ne tachu! Tādēļ ir zīmols, kuru katrs var uztaisīt, kuru pielikt klāt pie darinājuma, lai redzētu – vot tas ir Knii darināts, tas Rudu, tas Anii, bet tas ir vēl kādas citas mākslinieces, vai amatnieces darinājums!

    Bet nu… Tas tā! Izsaku tikai savas domas! ;)
    Priecājos par jūsu darinājumiem meitenes un sekoju jūsu jaunradītajiem darbiņiem un teikšu godīgi – arī iedvesmojos, jo pati esmu tikai jauniņā šajā jomā un kādreiz gribētu stāvēt vienā līnijā ar jums! :)

    1. Par omes rakstiem. Būsim atklātas un reālas – auseklītis ir un paliek auseklītis. Tā pat kā pērkonkrusts un citi krusti. Tā ir klasika.

      Par šalli jau pareiz pateici, bet es varu Tev parādīt arī citus mēģinājumus. Nu vai tad piere tik šaura, ka pati detaļas izdomāt nevar? Kāpēc jāņem tieši tādas un tieši tādā izpildījumā? Es nelieku uzsvaru uz pakaļdarinājumiem (bet liekas, ka tieši tas visiem visvairāk sāp), bet gan uz izdomās trūkumu un, lai nu kā, bet izdomas lielajam vairumam trūkst tā kā bērniem ūdens Āfrikā!

      Lai nu paliek! Ķīna vienmēr dzīva un lai cilvēkam veicas.
      Pēc Birokraac runāšanas, kā jau teicu, man vairs nav ko piebilst un viss, kas teikts pēc tā, tādi mūsu čiepstieni vien būs.

      Un vēl, es neesmu māksliniece, lai gan paldies par novērtējumu. Es neesmu ne brīvmāksliniece, ne arī kāda cita māksliniece. Es esmu Kni. Ar to man ir pat vairāk nekā gana. =)

      Smuku dienu un paldies, ka ienāci!

  20. Es te vēl mazliet: Ja nu kāds nošpiko no tevis tavus darinājumus, bet (tpu tpu tpu_pār kreiso plecu) darina labāk par tevi? Kurš tad būs špikotājs?

    =) tas, kurš darina labāk, TIK ZEMU NENOLAIDĪSIES.

    Anii blogā jau teicu, ka ir tāda lieta kā cieņa. Daudzi nezina, kas tas tāds ir, bet ir cieņa pret to, kurš kaut ko taisa. Aiz cieņas pret Em., es nefilcēšu tādus lāčus, aiz cieņas pret Rudu, es nefilcēšu pūdeļus, aiz cieņas pret Birokraac, es pērļotās afrikāņu virtenes (nav jau tā, ka viņa būtu tās izdomājusi, bet LV tirgum nafig nevajag vēl vienas. Pietiek!), aiz cieņas pret Zezu, es netaisīšu viņas stila lietas. Un tā es varu turpināt. Man pietiek savu ideju un jāspēj tik vēl tās visas realizēt. Man nav laika pētīt un atdarināt citus. Tas, ka ieeju šad tad meistardarbā, tas ir tikai tāpēc, lai redzētu, kas notiek tirgū…

  21. tfu, tfu tfū bet tā nu ir sanācis, ka es sāku hobiju un tikai tad cilvēki paši piedāvāja naudu par maniem darbiem un viss ko es taisu ir drīzāk savai paštīksmei (nu lab lab pašrealizācijau un iespējai sublimēt savu radošo enerģiju) un nebūt ne peļnai (man tādas vienkārši nav, ir maizes darbs un ir padaŗgs hobijs). Mani vēl pagaidām neatdarina (ak, Jēzus, es laikam neesmu apritē, jo pat nenojautu, ka ir tāda mode kā žābo, lai gan tās matu lentas, nu jāsak laikam ir gan, jo man ir pasūtīts pāvs matiem :)) iemels visticamāk ir tāds, ka neviena neies krāmaties veselu mēnesi lai uzšūtu vienu “dinķīti” un nopārdotu to par pašizmaksu plus kasti ar lielo rupjmaizes kārtojuma saldējumu (man vajag lielu kasti, jo dzīvoju kopā ar baru kompaktu maitu liju).

    Man vajag vizuālu impulsu, lai atraisītos. Bet štancēt un špikot, nu nezinu, ja es taisītu filca lācīti, tad visticamāk izšūtu viņam kādu elvisa tērpu no pērlītēm, uzliktu parūku vai sazin ko, lai tas kļūtu par manu lāci :)

    Un vispār es jau sen tev sekoju, Knii. Esmu kā tāds nolāpīts stalkers, tikai kā saka Moriseja onkulis ” I am the son And the heir Of a shyness that is criminally vulgar”

    Bet šķeit latviešiem ir rakstūrīgi noķert modes vilni un tad no tā ko izzīst. Varbūt tāpēc mēs arī no tā kaunamies un cešamies Sergeju Eizenšteinu saukt par puiku no Rīgas.

  22. Tāpat kā vairums, nevaru īsti saprast, kurā pusē esmu. Savas prasmes ieguvu lieliskos kursos pie Rudu. Vienmēr būšu viņai pateicīga!!!! :)
    Tagad ir tā. Cenšos vispār neskatīties nedz Rudu, nedz citu filcētāju darbus, lai man netīšām kaut kur prātā nepaliek kāda ideja. Un še tev – vienreiz paskatījos un sapratu, ka esmu izveidojusi līdzīgas puķes. Jopcik! Pateicu Rudu, lai prātam nav jāmokās ar domu:”Ko padomās, ja ieraudzīs.” Fūūū, nopūtos, ka viņa mani saprot. Vienu dienu sataisīju daudz mazas bumbiņas. Atkal domāju, ko lai ar tādu čupu iesāk. Saliku visas bumbiņas kopā – rezultātā bumbiņauskari. Vēlāk uzgāju netīšām, ka Rudu arī likusi bumbiņas kopā un izveidojusi lieliskas rotiņas. Līdz ar to šāda veida diskusijas nepārtraukti liek man baidīties – ka tikai mana ideja (kuru tiešām sēžot siltā dīvānā esmu iedomājusies) jau nav kaut kur realizēta.
    Esmu Knii pusē tad, ja, paskatoties uz darbu, tiešām saprot, ka tādu izveidot var tikai gadījumā, ja ir izpētītas detaļas un pēc tam, faktiski pēc bildes, radīts darbs.

  23. Nejauši uzgāju šo rakstu un mani uzrunāja burvīgie “nopeltie” lāči ar sirsniņu, kas nu jau priecē arī manu mīļoto sievieti. Vislabākie vēlējumi to autorei – ka ārpus rindas pieņēma mani mājas vizītē, ka ļāva ielūkoties, kā tiek zīmētas skices un top jaukas lietas.

    Par šo rakstu… šī raksta autore un šeit pieminētā Rudu un citas personas man neko neizsaka. Taču rada ļoti bērnišķīgu, skaudīgu tēlu par Jums, jo patiesi neredzu iemeslu, ar ko Jūs būtu labākas, oriģinālākas! Nu neesat Jūs pat Latvijas mēroga izcilības, bet, ja vēlaties ko sasniegt, vēlaties klientus, iesaku iedvesmoties no patiesi izciliem māksliniekiem, tapt pašai par mākslas radītāju, kurai nav sekotāju.

    Mākslinieks un pedagogs

    1. Māksliniek un pedagog Jāni, es nesūdzos par klientūru un priecājos, ka tai rindai, kurā visi tik pacietīgi ir sastājušies, vēl pietiek pacietības. Un man neskauž. Nu dien, lai cilvēki rosās, lai top lācīši, zaķīši un kaķīši ar un bez sirsniņām, un lai priecē to valkātājus, taču ir tikai godīgi pielikt atsaucīti. Neko vairāk. Mums taču skolā mācīja likt atsauces, kad šo to aizņemamies, ne? Vai arī tagad vairs to nemāca?

      Man arī nav svarīgi, vai mani zina Latvijā, vai zina ārpus Latvijas. Man tas tiešām nav svarīgi, jo savās lietās, ko taisu, ielieku visu savu mīļumu, kas man ir un priecājos kopā ar tiem cilvēkiem, kas manis darinātās lietas valkā.
      ! Visi īstie cilvēki līdz manīm savu ceļu atrod.

      P.S. Es nevēlos būt māksliniece. Un es neradu mākslu. Neesmu radījusi un neradīšu.
      Man tie ir stāsti par mani.
      Ar to ir gana.

      1. Nupat gaitenī man bija saruna ar sieviešu dzimtas pedagogiem par šo tēmu.
        Man rodas jautājums – ko Jūs vēlaties panākt ar šādu rakstu, kādi ir Jūsu mērķi?
        Piebildīšu, ka šie nav tie gadījumi, kad būtu nepieciešamas atsauces!!! (vai pie Jūsu darinājumiem ir šādas atsauces? Par piemēru, arī zem ikviena Jūsu ziloņa būtu garš saraksts jāpievieno, ja atļaujieties no citiem pieprasīt atsauces!!!)
        Filcs ir sen izmantots materiāls. Ar kādām tiesībām, pierādījumiem Jūs vienu filcētu lāci ar šalli nosauciet par Īstu un otru par PAKAĻDARINĀJUMU???
        Starp citu, ārpus Latijas ir ļoti populāri, ka sievietes mājās izveido darbistabu un pelna iztiku radot dažādus roku darinājumus. Par piemēru varu minēt etsy portālu. Tas nav nedz nosodāmi un neviens viņu darbiem neliek likt klāt atsauces.
        Tas, ko mācu saviem studentiem – skatieties, kas notiek ārpus Latvijas, špikojiet un izmēģiniet, bet radiet savu! Jo svarīgākais ir “rokraksts”!!!
        Mani gan nepārsteidz šādi domu gājieni, kā Jums. Mūsu tautai ir raksturīga skaudība, mēs iedomājamies sevi varenākus, kā patiesībā esam.
        Mans ieteikums – radot rokudarinājumus, ieguldiet tajos savu mīļumu un neskatieties apkārt, meklējot visā slikto!

        Ar cieņu, Jānis

        1. Jāni, nu no kurienes tad tagad tāda agresivitāte?
          Kā es atļaujos to vienu saukt par īstu, bet otru par pakaļdarinājumu? Em. visu skaisti paskaidroja, jo viņa rada to pirmo lāci jau n-tos gadus, bet meitene, kas darinājusi to otru – tikai nesen. Tas pirmkārt. Ir vēl jautājumi? Kā arī tas, ka runājat par etsy.. hm.. ja jūs tur drusciņ pasērfotu, tad saprastu, kāpēc es vienu saucu par īstu, bet otru ne. Iznāk tomēr, ka Jūs studentus sūtāt uz portālu, kuru nepārzinat.
          Otrkārt, ja Jums ir kādi iebildumi par maniem ziloņiem un ir skatāmi pierādijumi, lieciet tos priekšā. Es esmu izceļojusies pa internetu un man nav izdevies atrast neko citu kā Dambo tipa ziloņus. Ja Jums ir, dodiet, runāsim. Pirms taisīju savējos, es pat etsy negāju neko lūkoties. Par tādu etsy vispār neko nezināju. Paūs pirmos ziloņus uztaisīju kā suvenīrus Indijas ceļojumam.
          Treškārt, doma par iešanu un špikošanu ir laba un vēl labāka ir doma par to, ka jārada SAVS rokraksts. Lūk, šeit mūsu pīļudīķītī rodas problēmas.
          Ceturtkārt, tas ir mans blogs un es te varu rakstīt, ko vien vēlos. Mans mērķis bija rosināt cilvēkus domāt un to, ko Jūs pieminējāt savā komentārā. RADĪT SAVU ROKRAKSTU. Būsim atklāti, manis dotajos piemēros tiem vēlāk tapušajiem sava rokraksta nav, taču ir apsveicami tas, ka meitenes darbojas. Tikai žēl, ka virziens nav tas.
          Vēl piebildīšu, ka tomēr vajadzētu izlasīt visus komentārus no sākuma līdz galam, tad tik daudz jautājumu vairs neradīsies. Ne par mērķiem, ne par to, kuram te uz etsy skatīties un iedvesmoties jāiet.

      2. atbildot uz Februāris 22, 2010 at 15:05

        Jāni, trīs izsaukuma zīmes pēc kārtas lietot ir diezgan rupji.
        Bet par rakstu (jo šāds jautājums tev radās) – pirmkārt jau ne raksts, bet gan bloga ieraksts, nevis augstais žurnālistikas lidojums, bet atklāta izrunāšanās un viedokļa paušana. Un mērķis manuprāt salasās ļoti labi – mudināt uz radīšanu, nevisi imitāciju.
        Runājot par atsaucēm – tas tika adresēts nevis uz tavu komentāru, bet gan uz atsauci darbā, ka tas tapis iedevesmojoties no cita mākslinieka.

        Runājot par darbiem etsijā – visas fotogrāfijas, ja vien kaut kas nav mainītas, tiek licenzētas ar creative commons licenzi (http://creativecommons.org/). Darbu oriģinālformu aizsargā autortiesību likuma daļas, kura daļa par nereģistrētu dizainu stājas spēkā kopš pirmās publikācijas (prior art pierādījuma) un ir spēkā trīs gadus. Vai, reģistrēšanas gadījumā septiņus gadus.
        Pēc šī perioda dizainu aizsargāt ir grūti un nepraktiski, un tā vietā aizsargā tirgus zīmi, ja tāda ir tikusi izveidota.
        Rezultāta plaģiāti nav pretlikumīgi, bet no radošā viedokļa morāli nosodāmi, ja darbā nav manāms kopētāja ieguldījums tādā apjomā, kas ļautu rezultātu dēvēt par oriģinālu. Proti – ja kopē, tad tā arī pasaki, un droši kopē tālāk.

        Runājot par domu gājieniem, ieteiktu apskatīties apkārt rūpīgāk. Es personīgi esmu novērojis, ka latvieši tāpat kā vairums eiropeiešu ir daudz paļāvīgāki – pastaigā apkārt pa flikeri (flickr.com) un paskaties, cik daudzām fotogrāfijām ir ūdenszīmes, un kāda ir to izcelsme.

        Padalīšos es ar ar ieteikumiem Jāni:
        * nelietot oficiālu uzrunas formu, jo tās pieklājības funkcija internetā vairāk funkcionē kā labs norādītājs uz pasīvi agresīvo izteiksmes formu (kā teikumā “augsti cienātie biedri jūs nu gan esat ķīseļpauri”)
        * atceries, ka par tevi runā tas, ko tu saki un dari, nevis tas, ko tu sakies darām un esam – tā kā savu skolotāja un mākslinieka pasīti vari likt atpakaļ kabatā un parādīt savu artavu sabiedrības uzlabošanā
        * nu un trešais – nemēģināt vispārināt konkretizējumus – manai tautai ir raksturīgas pavisam citas īpašības. mani gan nēpārsteidz šādi domu gājieni kā jums, tevis paša minētu iemeslu dēļ.

        nu re. mute netīra. un kāda tur cieņa – pēc šitādiem tekstiem ko?

    2. cien. jāni. neko nezini par rudu un mani, bet aizrādi par izcilības trūkumu (pēc kā vispār šādi secinājumi tiek izdarīti?) un savai meitenei uzdāvini pakaļdarinājumu. :) tas jau izsaka pietiekami daudz un liecina par kompetences un izpratnes trūkumu.

      un iemesls justies orģinalākai ir pavisam elementārs – meitene, no kuras iegādājies to lāci, ir paņēmusi citu cilvēku sen (!) radītus tēlus. es nesaskatu tur vispār neko jauku vai atbalstāmu. ir forši, ka viņa filcē un var kaut ko uztaisīt (visu cieņu, es ļoti labi zinu, ka tas ir ilgi un prasa daudz pacietību), zīmēt skices utt. bet man nepatīk saņemt vēstules ar jautājumiem, kapēc mani lāči palikuši nesmuki un vai esmu uzticējusi tos taisīt kādam citam. jo ir cilvēki, kuri zina un redz atšķirību. gan latvijā, gan ārpus tās. :) pāris klikšķi tepat tīklā, statistik un fanu bāze, un pavisam viegli izdarīt secinājumus, ka ne man, ne rudū nav iemesla skaudībai (šāds uzstādījums liek smieties, patiešām).

      diskusija par kvalitāti un orģinalitāti ir svarīga, tas palīdz augt visiem. jo ir cilvēki, kas spēj radīt lietas pa savam un uz to arī vajag tiekties. strādā, strādā un kad ir, tad sāc tirgoties. ne otrādi, vai vēl trakāk, apzināti kopējot. paškritiski pret sevi – trīs (vai vienalga cik) meitenes spēj uztaisīt relatīvi dažādus lāčus, ja tev nesanāk, varbūt jāpadomā kapēc un jādara kas cits, vismaz peļņas nolūkā.

  24. forši jau arī, ka uzreiz tāda attieksme – skaudīgas, neviens nepērk, dusmīgas, netalantīgas. hehe.

    lāči ir bijuši vienmēr un būs. negribu diskutēt par lielo mākslu, es savus lāčus par tādu neuzskatu, un šāda klasifikācija vispār ir ļoti relatīvi un prasa lielāku laika atkāpi. tomēr atļaušos uzskatīt, ka man ir savs rokraksts, tas radies pietiekami sen un man ir pietiekami daudz datētu liecību, tai skaitā pāris publikācijas presē, lai to pierādītu, kā tās būtu nepieciešams juridiski. tāpat pavisam godīgi varu teikt, ka pirmajam lācim parādoties, nebiju redzējusi ne rīgā, ne citur tādas piespraudes. kaut kā nedaudz jokaini tomēr sanāk, ka ne iekš etsy, ne flickr neatradīsies tik līdzīgi lāči, kā vairums latvijā tapušos. tas taču arī par kaut ko liecina, pat bez piekasīšanās. un ko darīt, kad tavu rokrakstu kāds tā klaji pielieto? tas, ka tiesāšanās un patenti neko daudz nemainīs, manuprāt, ir saprotams, jo jāaug sabiedrības domai kā tādai. tieši tapēc ir lieliski, ka ir tādi blogi, kā kni, kuros par šādām lietām tiek runāts, diskutēts. iegūst visi.

  25. autortiesības jāievēro arī blogojot!
    Rodas jautājums- vai saņēmāt autoru atļaujas, pirms ievietojāt saites uz konkrētajiem darbiem???
    Nemanīju arī atsauci par autoru attēlam ar lāci Pakaļdarinājumu!?
    Tāpat varētu diskutēt par ētiku.
    Vēl viens ieteikums – ja nevēlieties saviem darbiem pakaļdarinājumus, nekļūstiet par Skolotāju. Skolnieki pat neapzināti bieži līdzinās Skolotājam.
    P.S. Arī es esmu daļa sabiedrības un pērku gan zobu pastu, gan dāvanas Valentīndienā, kas nudien neliecina par manu kompetences trūkumu, neprasmi izvērtēt kvalitatīvas lietas.

    Ar to arī pielikšu punktu šajā blogā un turpināšu diskusijas ar studentiem lekcijā.

    1. Jāni, es maksimāli centos salikt visas atsauces un uz sirsniņlāci ir atsauce. Tas nu ir tas, ko es te cenšos ievērot, tāpēc lūgums to nepārmest.
      Par ētiku gan labāk paklusēsim, JO kur bija ētika tajā mirklī, kad meitenes izdomāja taisīt atdarinājumus? Mājās? Snauda? Kur tad šī bija? Koks ar diviem galiem tomēr sanāk. Ne tā? Un kādu atļauju man jājautā? Vai viņas jautāja atļauju? Vai MomaViva jautāja atļauju Em.? Vai sirsniņlāču meitene jautāja atļauju Krizei (iekš etsy, starpcitu).
      Tāpēc Jāni, es tomēr iesaku izlasīt VISU diskusiju un tad mēs varam turpināt, un Jums būs vieglāk arī diskutēt ar saviem studentiem, nesagrozot faktus un tekstus tā, kā Jums ir izdevīgi.

      Neviens jau nesaka, ka tas sirsniņlācis ir nekvalitatīvs. Runa ir par izdomas trūkumu. Pirmajos komentāros (kurus Jūs visticamāk nelasījāt) skaidri un gaiši uzrakstīju, ka mans mērķis ir rosināt cilvēkus domāt, veidot savu rokrakstu, ai nav jāliek klāt zīmītes ar vārdu, bet uzreiz ir skaidrs, kurš un ko ir radījis.

      UN TREŠKĀRT – Jāni, nevienam nemācu, nerīkoju kursus tieši šī iemesla dēļ, jo Latvijā cilvēkiem trūkst pašiem savas izdomas. Ja pie manis arī atnāk kāda meitene, es viņai nerādu neko vairāk, kā var atrast pamācības internetā. Ziniet, arī Em. nemāca, kā viņas lāci filcēt. Jums trūkst pamatinformācijas visā šajā jomā un domāju, ka drīzāk uzsita emocijas. Jūs neesat tajā “virtuvē” un neizjūtat to visu tieši, tāpēc Jūsu pārmetumi ir nevietā. Tieši tā pat kā agresivitāte. Vai tad pedagogiem nevajadzētu būt miermīlīgākiem?

    2. Labprāt uzzinātu kurā mācību iestādē studenti tiek apgaismoti.
      Anonīmi komentēt mūsdienās arīdzan ir gļēvuma pazīme.

    3. ņemot vērā, ka esi izvēlējies saglabāt anonimitāti un par temata kompetenci liec spriest vien pēc saviem komentāriem, domāju, zināšanas par šībrīža aktīvo latvijas rokdarbu scēnu tev ir vājas, vismaz nekas neliecina par pretējo. izbrīna arī nevēlēšanās iedziļināties un saprast vairāk, jo šajā diskusijā atrodamajās norādēs to lieliski varēj izdarīt. gūt kādu ieskatu, lai nav klaji jāpaziņo, ka nevienu nezini un nepazīsti, bet tomēr ne vien izsaki viedokli, bet pat bārsties ar ieteikumiem. es gribētu zināt, kas tiem piedod kādu svaru, lai vispār būtu uzklausāmi?

      būšana daļai no sabiedrības un zobupastas pirkšana man arī īsti nerada skaidrību, kādēļ citu darbu kopēšana ir attaisnojama un tā iegāde slavējama. īpaši jau ja šo atdarinājumu nopērk pēc tam, kad par to ir uzzināts tekstā, kurš sniedz arī linku uz orģinālu. tas šķiet īpaši uzjautrinoši. bet, protams, varbūt orģināls pārāk dārgs (nespēju iedomāties citu iemeslu tik dīvainai rīcībai). :P

      aizrādījums par mācīšanu ir tikai vēl viena norāde, cik maz iedziļinies tajā, ko komentē. pirmkārt, runājot konkrēti par saviem lāčiem, es tos nemācu taisīt. otrkārt, kā to zina jebkurš dizaina un mākslas students, darbs, kas tapis pasniedzēja uzdevumā un uzraudzībā ir kopdarbs un nav uzskatām par orģinālu, savā ziņa tas pieder skolai. tieši balstoties uz šī principa skolām ir tiesības pēc saviem ieskatiem labākos darbus paturēt savam fondam. uzskatu, šadu pašu principu jāievēro apmeklējot dažādos rokdarbu kursus – lai arī tehnika visiem viena, vēlākajos darbos nepieciešama sav iezīme, rokraksts. arī dizaineri, pārdodot savas piegrieznes, atzīmē, ka tās domātas tikai personīgām vajadzībām un nevar tikt izmantotas peļņas gūšanai. treškārt tas, ka nedrīks citiem neko rādīt vispār ir tāda īstermiņa domāšana. ir jārāda un vienam no otra jāmācās! vienkārši jāpierod pie domas, ka tieši kopēt ir slikti. tam nav nekāda sakarīga attaisnojuma un tādi nav jāmeklē, to pat ir ļoti kaitīgi darīt, jo pastāv liela iespēja, ka šādas atkāpes nogalina kāda centienus attīstīt savu īpašo iezīmi.

      bet tas viss tā, ja baigi pievelk tuvplānā. var jau plūkties par vārdu nozīmi, tomēr ticu, mēs visi lielos vilcienos domājam vienādi un zinam, kas ir labi un kas nav, tikai savā nacionalitātē tik raksturīgi novirzamies no pamatdomas un tā vietā, lai viens otram palīdzētu, sākam kauties. :)

    1. Jā! =)
      To es pēc tam atcerējos, bet lai cik tas skumji nebūtu, izrādās, ka viss noslēpums ir dzijā… bet nekas, es tomēr priecājos par to brīdi, kad priecājos. Vairāk i neko nevajadzēja.

    1. Īsti laikam nepiekritīšu, JO šeit strādāja cilvēki, kas izstrādā šādas lietas un viņi domā simbolos, turklāt viņi saņēma vienu un to pašu uzdevumu, pie kura iepriekš bija strādājis cilvēks, kurš šo uzdevumu tālāk uzdeva viņiem. Kas vēl, priekšā tika nolikts objekts, uz kuru viņi koncentrējās, tāpēc nav brīnums, ka rezultāts līdzīgs.
      Tas ir tā pat kā ar zīmēšanas olimpiādēm. Esi kādreiz piedalījusies? Redz, es bērnībā un skolas laikā pa tādām vien dzīvoju. Cilvēki saņem vienu uzstādījumu, vienu tematu, par kuru viņi zīmēs, BET vienmēr uzvar tikai un vienīgi tie, kuru zīmējumi atšķiras no pūļa.

      Punkts.

Comments are closed.