Kni virtuve

love yourself more

Vakara čuksti

Sienas neviens nav centies aizkrāsot ar kādu no modernajām krāsām, gluži pretēji – tās atsegtas kailas, vien seni zeltīti krāsojuma raksti rotā tās kā mežģīņots naktskrekls, kas tik tikko sedz ķermeni. Pie sienām piekārtas gleznas un fotogrāfijas, kuru rāmīšus iespējams sagriezis vasarīgais vējš, vai arī vibrācijas, ko radījuši spēcīgie pērkona dārdi, kurus savukārt pavada zibens spožie zibšņi. Ja kāds tur augšā kaut ko svin, tad noteikti kolektīvi tiek vērtas vaļā neskaitāmas šampanieša pudeles, jo to atbalss dzirdama te lejā.

Pie letes rosās divas dāmas. Abu lūpu kaktiņi viegli savilkušies uz augšu un telpā raida mierpilnu smaidu. Katrs ienācējs tiek sagaidīts ar sveicienu un laipni aicināts pie galda. Acis joprojām kavējas pie melnbalti rūtotās letes, uz kuras rindā izkārtotas burciņas ar tēju. Rokas tā vien stiepjas pieskarties it visam, bet, tā kā sevi mazliet tomēr ierobežoju, aptaustīšanas prieks tiek tikai acīm.

Nekad laikam nesapratīšu to, kā es, saldumu nemīlētāja, atkal un atkal nonāku kādā vietā, kur kūkas tiek celtas uz goda pjedestāla un tās runā, runā un runā ar mani. Varbūt man jāpārtrauc pretoties?

Katram pērkona dārdam atskanot, saraujos un baiļu lēkmi pārvēršu smieklos. Mazliet mierina arī fakts, ka es tāda neesmu viena. Dažkārt pienāk mirklis, kad negribas ar neko īpaši atšķirties no pārējiem, bet gan vienkārši izšķīst un uz mirkli pazust.

Bonēra – tā sauc vietu, ar kuru iepazinos šovakar. Kaut kāda sajūta čukst, ka tā nebija mūsu vienīgā tikšanās. Arī apēstās kūkas man nav žēl, tikai, ja tā radīta pēc ķīniešu receptes, tā vien kārojās, lai ķīnieši būtu iebūruši tur iekšā kādu vēstījumu vai pārsteigumu.

Lai gan šis nav tas gadījums, priecājoties gan par formu, gan saturu, pievelku tomēr sevi pie zemes – lai cik dažkārt sākotnēji mūs nepriecētu garoza un mazliet mīkstums zem tās, galu galā var izrādīties, ka vidus ir jēls vai arī jau paspējis sabojāties.

Laiks mājup.
Bonēra kā viesmīlīga dāma novēl labvakaru un uz redzēšanos, vien iekšā atstājot viegli reibinošo sajūtu. PALDIES!

Ar labunakti.

Atvilktne: Vakara čuksti
  • Laura saka:

    īsta gurmāne esi :)

    13/07/2010 at 12:42

Leave a Reply