Vakars bez ezera.

Pulksteņrādītāji šodien skrējuši sprintu. Viņi skrēja, es noguru.
Pēc skrējiena liekas, ka nav nekā labāka, kā sēdēt istabas vidū uz grīdas un ēst saldējumu ar cepumiem. Kad tie apēsti, jāķeras klāt augļu devai. Nav naža, apelsīns pats nemizojas. Tik ļoti burt es neprotu.
Bodē.. tik smieklīgi, kā piemājas bodē kasieres vienmēr nopēta manu iepirkuma maisiņu – tādu tikliņveida kā senos laikos, kad tajā saliekot visus produktus, tas nostiepās līdz pat zemei. Mans arī tā dara, lai gan tas nav no tiem senajiem laikiem. Iepirkts kaut kur Vācijā par vienu eiro. Nevajadzēja. Gribējās.
Ja mēs darītu tikai to, ko vajag, dzīvē būtu gauži garlaicīgi.
P.S. Neiebilstu, ja rīt no rīta nedēļas nogale sāktos no gala. Vismaz beidzot pagulētu =P