Kni virtuve

love yourself more

Varbūt beidzot uz to Portugāli?

Ar “bija tā”, manuprāt, sākas visi tie stāsti, kuros gadījušās kādas ziepes un pavisam noteikti kaut kas nogājis greizi, taču, kas ļoti pozitīvi, beidzies veiksmīgi. Šis pavisam noteikti ir “bija tā” stāsts, kad, iecerējusi darināt kvadrātveida flīzīti, trijos naktī saķēru galvu, sev jautājot, ko esmu sadarījusi.

Viss sākās mierīgi, kas vēl trakāk, gāja gludi un likās, ka izdevies savaldīt balto krāsu, bet tad, krietni pēc pusnakts, nolēmu paeksperimentēt. Pff. Kur tas redzēts, ka baltā krāsa piedod eksperimentus? Nu kur?

Sēdēju naktī no sestdienas uz svētdienu un kasīju nost to, ko biju sadomājusi kvadrāta stūros salikt. “Kni, tu esi lose,” sev teicu, mēģinot vēl kaut ko saglābt, bet vēl vienu reizi ieskatoties pulkstenī, nolēmu beigt māžoties un kvadrātu apgraizīju līdz aplim. Līdz tam vidum, kas vēl bija neskarts un nesaķengāts. Būs aplis, ja šo sabojās, nebūs nekā.

Nolēmu novākt galdu, pārstāt uz sevi dusmoties un izdarīt to, ko vajadzēja darīt vēl tad, kad kvadrāta stūros nekas nebija saķēzīts, proti, beidzot iet gulēt.

Tas, ko tagad redzat bildē, latviešu valodā saucas nomierināšanās. Tieši to biju izdarījusi. Nomierinājusies un ļāvusi sev pabeigt iesākto. Turklāt ļoti labi pabeigt, pat ja tas paņēma lielāko daļu svētdienas, dažreiz labākais, ko varat izdarīt ar saviem darbiem, ir palikt malā un iet pagulēt. Tajā sagurumā var sastrādāt tikai muļķības.

To, kā darināti visi ziediņi un lapiņas, jūs jau zināt – ar adatu, skalpeli un asmeni, taču gribu pastāstīt par pašu ziloni. Nē, es joprojām pilnīgi neko nezīmēju. Šādu “zīmējumu” iespējams iegūt, līdz galam nesajaucot divas krāsas. Šajā reizē balto un zilo. Visgrūtākais uzdevums ir zināt, kad apstāties, bet zināt to nevar, to var tikai nojaust. Esmu patiesi priecīga, ka šajā reizē izdevās. Ja kāds lūgtu atkārtot, man būtu ilgi jāsmejas un beigās jāpasaka nē.

Ko no šī būs mācīties?
Esiet mierīgi vai vismaz mēģiniet saglabāt mieru. Ja var, atpūtieties. Dažreiz lietas nav iespējams labi izdarīt tikai tāpēc, ka pārāk ilgi uz tām skatāties un neredzat to, kas darāms.

Lai silti!

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Mēnessmeitēns saka:

    Cik liels ir kopējais veikums? Es zinu, cik liels ir zilonis, bet, grūti iedomāties kopskata lielumu! :) Acu apmāns, vai ziniet…

    14/06/2016 at 08:43
  • Gicha saka:

    Kādi 7 diametrā? man patīk aplis.

    “Dabā viss kustas pa apli, mākslīgi radītais — pa taisnu līniju. Dabiskais ir noapaļots, mākslīgais — stūrains. Sniegputenī apmaldījies cilvēks pret paša gribu virzās pa pareizu loku; lielpilsētas iedzīvotāja kājas, kam ielu un grīdu taisnie stūri laupījuši dabas dotos instinktus, aiznes viņu aizvien projām pašu no sevis.” Nezinu kur es kādreiz esmu izrāvusi šo citātu, bet man tā doma stipri palikusi prātā…

    14/06/2016 at 09:11
  • Kni saka:

    Paldies, meitenes! Gičai taisnība. Apmēram 8 cm diametrā, jo kvadrāts bija plānots 10 x 10 cm.

    14/06/2016 at 09:51
  • Māra saka:

    Es nezinu, kāds pielietojums ir paredzēts šai flīzītei, bet tas ir viens abzolūti (hihi) ģeniāls darbs un es apsveru domu iet Tevi aplaupīt, Kni, jo ar labu jau diez vai šo citam taisīto zīzonīti Tu man pārdosi…

    14/06/2016 at 13:03
    • Kni saka:

      Paldies, Tincij! Dekoratīvs pielietojums. Likšu uz kanvas un tad droši vien, saņēmējs liks pie sienas. Sev es šādus netaisu :)

      15/06/2016 at 22:52

Leave a Reply