Vēl tagad atceros, kā devos apciemot vācu “omi” pirms vairākiem gadiem, caurlidojot lidostu, kuru daudzi sauc par Frankfurti, bet kas patiesībā ir Hāna. Frankfurte Hāna. Iznākusi no lidostas, sapratu, ka sū ir, jo vācieši gada laikā pamanījušies visu pārbūvēt līdz nepazīšanai un vajadzīgo autobusa pieturu atrast nebūs vienkārši. Izgrozījusies pa labi, pa kreisi kā tāds vējrādītājs, saņēmu ironizētu atbildi no autobusa šoferiem: sak, jaunkundz, atbrauciet vēl pēc gada un jūs te neko vairs nepazīsiet.
Jāatzīstas, ka tā arī bija pēdējā reize, kad biju šajā lidostā. Tālākais stāsts sasauksies ar Hamburgu, kuras ostas daļa lēnu garu tiek pārbūvēta līdz nepazīšanai. Pagājuši trīs gadi un “stroika” vienā daļā rimusies, taču otrā – sākusies.
Pastkartīšu stāsti.
Paldies par uzmanību.
Man šķiet, jums turp jāaizbrauc.
Viss ir elementāri, man nepatīk bildēties un nepatīk, ka mani bildē, un man nepatīk ceļojumu bildes, kuras varētu apzīmēt ar “te es uz Eifeļa fona”.. nu tā. Tas tikai tāpēc =) Dažreiz savu nepatiku pārvaru, kad citādāk nevar.
Ļoti jauki Tev tur iet… :) Un, pēdējā bildē izskatās, kā beidzot esi atpūtusies un atplaukusi! :)
Mēnessmeitēn, paldies, es jau esmu atpakaļ ;) Tik ļoti zagt citu ikdienu, kad pašam atvaļinājums, nav labi.
Cik Tu skaista!
Dažreiz sanāk, paldies :)
Miers Tavaas aciis redzams :)
Viltība, tā ir viltība :D
Man patīk, ka proti foķēt dzīvi, neiesaistot bildēs sevi…
Viss ir elementāri, man nepatīk bildēties un nepatīk, ka mani bildē, un man nepatīk ceļojumu bildes, kuras varētu apzīmēt ar “te es uz Eifeļa fona”.. nu tā. Tas tikai tāpēc =) Dažreiz savu nepatiku pārvaru, kad citādāk nevar.