“Man, lūdzu, tādu zaļu, tikai citādāku,” ja godīgi, tā ir mana mīļākā tēma. Izaicinājums darināt to pašu, tikai pilnīgi citādāku.
Šim zilonim bija jātop tikai augustā, taču, ņemot vērā labvēlīgos laikapstākļus un nespēju prognozēt, kas tieši būs katrā no nedēļas nogalēm, kuras šodien ir, bet rīt var nebūt brīvas, nolēmu ķerties pie darba un, skatoties futbolu, lēnu garu padarīt to, kas darāms. Vislabāk man patīk tā sadaļa “skatoties futbolu”, jo vienā brīdī biju tik ļoti sanervozējusies, ka visu nācās nolikt malā. Turēt īkšķus, ar vienu acs kaktiņu skatīties, kā mana mīļākā futbola izlase sit pendeles, un taisīt ziloni – tas nav iespējams.
Viss beidzās laimīgi, Miera iela uzgavilēja, es atviegloti nopūtos un uzdarināju šo it kā vienkāršo, bet tik ļoti skaisto ziloni, kuram līdzi došu mazmazītiņus auskarus.
Darbi padarīti. Tiekamies vasarā! Laukā, kafejnīcās, velo izbraucienos, koncertos, izstādēs un muzejos. Tiekamies!
Lai silti!
Skaists, mierpilns un dzīvs. ļoti. :)