Runā, ka šodien būšot varens zvaigžņu lietus. Laikam nekad neaizmirsīšu, kā Ziemeļpolā draudzīgs bariņš gājām pie dabas krūts to lietu skatīties un, ieraugot kādu no “zvaigznēm” krītam, ķērām pie sirds, triecām pirkstu debesīs un kā astmatiķi ar pusaizsmakušu balsi centāmies pievērst citu uzmanību par notiekošo. Tieši tāpat arī neaizmirsīšu, kā mana labākā draudzene vēlējās tikt pie velosipēda. Ēda gan ceriņu ziedus ar tām 5 lapiņām (vai cik tur viņām bija jābūt), gan pāri tiltiem gāja, lielo vēlmi padusē nesot, gan zvaigznēm krītot pie sevis nočukstēja… tikai aizmirsa pašu galveno – pateikt savu vēlmi skaļi tiem, kas to patiešām varēja piepildīt. Vēlāk jau pateica un rozā rumaks, lai gan drīzāk ķēve, pēc kāda laika gozējās pie mājas durvīm.
Ja es šovakar dotos tās zvaigznes raudzīt gluži tā, kā to darīju pirms gada.. pirms gada? Sajukuši datumi.. jā, ar augļiem un tēju (kāds tagad smaida un es kādam saku paldies!) .. zvaigznes gan neredzējām, jo bija samācies, bet pasākums labs… jā, ja nu es dotos, tad laikam vēlētos kaut ko pavisam it kā vienkāršu, bet tājā pašā laikā it kā neiespējamu. Kāpēc neiespējamu? Ir parāk silts. Nē, sniegu nē.. vienu vakaru palikt mājās un BEIDZOT izgulēties :D :D :D
Citādi varu pateikt, ka Kalnciema ielā plānā pankūka ar sieru un šķiņķi joprojām garda, Valmiermuižas alus prīmā un publika uz urrā! Ak, jā, un neturiet tās savas piepildāmās vēlmes klusumā kaut kur. Sapņojiet skaļi!
Labu miegu un košu piektdienu!
Es vēl šodien jūtos jūsmīga. Gulēju pagalma vidū saritinājusies segās un vēros zvaigžnotajās debesīs. Pasakaini… Vai zini, cik krīstošas zvaigznes saskaitīju? 38! :)
Āpāc, cik daudz!
Mēs gājām no Kalnciema ielas, es visu laiku vēros debesīs, bet ne velna. Ne velna. Varbūt šonakt.
un tas viss notika stundas laikā- no 12iem līdz 1iem! :)