Viņā skumjš ezis

Ja tā cieši ieskatās, tad var redzēt actiņu. Viegli skumju. Uzacs arī ir. Tieši tādā slīpumā kā actiņa. Bet vēl tas zaļums, kas kā jūra, ja tā ieskatās, ir eža kažociņš. Eža, kas mīt šajā zilonī. Lai cik cilvēkiem esmu mēģinājusi to iestāstīt, viņi visi redz tikai aci, bet skumjo ezīti – tikai es.

Ko redzi Tu?

Zilonis ar to, kas būs auskari – abi divi pieejami.
Izdarīsim tā. Tajos brīžos, kad man smeldze un kad man skumji, man gribas, lai vismaz citi priecājas. Tieši šajā sakarā izdarīsim citādāk. Mana mīļā Rudu! Tu mani esi kaitinājusi vairākas dienas pēc kārtas un mēs esam strīdējušās ļoti, bet es Tevi mīlu tik un tā, tāpēc, lai Tev būtu vieglāk pārkāpt tai suņa vai kāda tur dzīvnieka astei un pabeigt to, kas pabeidzams, šis zilonis ir Tev! No sirds. No manas muļķa sirds! Priekā, mīļā! Es zinu, ka Tu šo negaidīji.

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Viņā skumjš ezis”

  1. Nu šis ir tik ļoti izdevies, tik tik tik ļoti skaists, un jūra pa taisno dvēselē iekšā. Burvīgi! :)
    Lai skaista salabšana!

    1. Paldies, Arieta! Šis ir uzmundrinājums, ne salabšana. Salabšana nav vajadzīga, jo attiecīgos brīžos mēs strīdamies daudz un neviena no mums par to neapvainojas. Tas piederas pie mūsu draudzības.

  2. Jau teicu, aizkadrā (un citā kadrā, ne te), ka Tev tiešām izdevās. Paldies! Paldies par rājieniem, atbalstu, sapurināšanu! Ak, jel, mī patīkamā šokā. Paldies par pārsteigumu!

    Es šīs dienas esmu bijusi patiešām neciešama, spuraina… kā tāds ezis. Gan jau, ka tāda būšu vēl līdz 21. jūnijam.
    Paldies, ka esi!

    Es saņemsies. Tagad jau citu variantu nav. Heh!

    Ekh!

  3. Bonjour ma belle!
    Es vienu ežveidīgo sazīmēju, kas vēkšpēdus uz ziloņa apmeties (drošvien šis neko nejūt caur biezo ādu)..

  4. forši! tas zilonis ir forši, tāds draugs rudu ir forši, tas, ka zilonis ir rudu ir forši, tas, ka dāvini ir forši, tas ka tu esi ir forši, tas, ka es satiku tevi ir forši, tas, ka tu dzīvo vēl joprojām vecajā vietā un ka tu cerams ej pa veco maršutu, un tas liek man cerēt, ka es tevi satikšu kādā foršā dienā vecajā vietā, ir forši… piekusu un apjuku un tas arī ir forši!
    Priekā!

  5. Kā acis no jūras horizonta šad tad neatraujas, tā no šī zilonēna ar…
    Un tas skumjais ezis tā omulīgi iekārtojies zilonēna puncī.

Leave a Reply