Aptuveni atceros, kā manā prātā nozibēja doma par to, ka, ja apkaklītes var darināt no plastmasas, no ādas, no auduma un vēl sazina kā, tad pavisam noteikti varu arī es un varu no plastikas.
Tiesa gan, pagaidām, tai trūkst lentīšu, kurām klāt nevar tikt, jo ir taču brīvdienas, ar kurām arī jūs visus apsveicu!
Pagaidām tāds pusmiglfoto. Apkaklīte darināta tajā jums jau zināmajā caurumtehnikā no sērijas “Lai vai kādi vēji pūš, visi pūtīs cauri”: pirmā, otrā un trešā daļa.
Lai silti!
nice!
Uz mata kā tajā senajā latviešu pasakā, kur kungam kažokā bij auksti, bet kalpam, kurš bija ietērpies zvejas tīklā, bij karsts, jo sals klīda te pa vienu caurumu iekšā, te ārā.
Aizkadrā mēļo, ka tas esot krūšturis, tikai par augstu uzlikts :D :D :D
:D es jau domāju, vai man vienīgai šķiet, ka tapusi mežģīņu apakšveļa? :D Pavasaris galvā..