Kni virtuve

love yourself more

Viņa zog

Viņa ir vācu meitene, gadi desmit un viņa zog. Grāmatas. Ir Otrā pasaules kara priekšvakars un viņa tiek atdota svešiem cilvēkiem. Mamma nozūd, bet brālītis nomirst vilcienā. Jau pašā sākumā ir skaidrs, ka nekāds priecīgais stāsts šis nebūs.

Grāmata “Grāmatu zagle” mani ieinteresēja kopš brīža, kad izdzirdēju tās nosaukumu. Pagāja vēl brīdis un tā nonāca manās rokās. Ja visi ierastie Otrā pasaules kara stāsti grozās ap paslēptu ebreju ģimeni, kura klusītiņām klausās radio, uzēdot sakaltušas maizes riku un cerot uz to, ka viss reiz beigsies, tad šis ir pavisam cits stāsts. Stāsts, kuru stāsta nāve un stāsts, kura galvenā varone ir maza vācu meitene.

Stāstā nav pārsteigumu. Viss tiek atklāts jau sākumā un nav jāslapstās pa lappusēm, lai uzzinātu, kā tad būs. Teiksiet, garlaicīgi? Ne būt ne. Valoda ir raita, bagāta ar salīdzinājumiem, kuri tā vien sauc pēc vizualizācijas. Katru reizi, kad manās rokās nonāk kāda laba lasāmviela, tā vien gribas uz darbu mērot pašu garāko ceļu, lai tikai varētu palasīt. Viss beidzas ar realitāti, braucot ar velosipēdu, lasīt nav ieteicams un grāmata jāstaipa līdzi, tverot katru brīvu brīdi, katru rindu, katru aizkavēšanos, lai aizpildītu radušos neproduktīvo laiku.

Es taču teicu, ka tās ainiņas ir gardas. Iedomājiet, kā plīts, savelkot durtiņas, noslauka rijīgās mutes kaktiņu. Stārastes ilustrācijas no bēnības jau dej prieka deju. Un te vēl viena.

Kas svarīgi un saistoši, grāmatā stāsts akcentēts uz vāciešu iekdienas gaitām, uz galvenās varones ikdienas gaitām. Skolu, audžuģimeni, draugiem, visu, kas notiek apkārt. Visu, ko bērni dara bērnībā, tikai atšķirība no ierastā – ir karš.

Interesantākais visā šajā procesā ir tas, ka grāmatu zagle, naktī redzot murgus, modās augšā un, lai nomierinātos, kopā ar audžutēvu lasīja grāmatas, savukārt es, pamodusies no murgiem, lasīju šo grāmatu, kas savukārt sanāk, ka no murgiem pamodusies es, lasu par meiteni, kura, pamostoties no murgiem, lasa.

Grāmata rotāta ne vien ar brīnišķīgiem salīdzinājumiem, bet arī ar karikatūrām līzīgām ilustrācijām. Lai viss būtu godīgi un ieturēts Otrā pasaules kara stāstu stilā, ir viens ebrejs un tieši viņš zīmē šīs ilustrācijas, un, kas vēl labāk, šis ebrejs ilustrācijas, proti, stāstu grāmatu zaglei zīmē uz “Mein Kampf” ar baltu krāsu aizkrāsotām lapām.

Te būs vēl viena ilustrācija no grāmatas, tiesa gan to zīmējusi grāmatas ilustratore Trūdija Vaita.

Uz atvadām līdz rītam tikai vēl viens tējas sveiciens un mazliet krāsu.

Lai silti un mīļi!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Santa saka:

    Grāmata, ar kuras palīdzību atguvu pazaudēto lasītprieku. Arī visur līdzi stiepta, lasīta, beigās arī nedaudz saraudāta…

    02/04/2014 at 22:42
    • Kni saka:

      Vai ne? PIrms tam pie gultas stāvēja 3 iesāktas grāmatas, bet tikai šī aizgāja kā pa diedziņu.

      03/04/2014 at 06:47
  • saka:

    ieinteresēji – man tieši izbeigušās autobusā lasāmās grāmatas.. un kas ir tas krāsainais lupatiņgabals? ļoti patīk!

    04/04/2014 at 09:09
    • Kni saka:

      Cik jauki, ka tā!
      Krāsainais lupatiņgabals ir mani jaunie, burvīgie, krāsainie, šaurākie un komplimentiem bāgātie svārki!

      04/04/2014 at 21:00
  • saka:

    No manis vēl viens komplimets – neprātīgi glīti!

    04/04/2014 at 23:08
    • Kni saka:

      Paldies! Kad satiksimies, ierādīšu koordinātes.

      05/04/2014 at 00:38
  • Gicha saka:

    Hm, kas zin, varbūt arī šī nonāks pie manis. Pēdējo grāmatu, kuru izlasīju no – līdz, bija no Tevis noklausītā Vēja ēnā.

    07/04/2014 at 13:30

Leave a Reply