Viņai ir trīspadsmit ar kaudzi

Viņa uzradās manā radošajā dzīvē krietnu laiku atpakaļ un patiesībā bija viena no pirmajām, kas noticēja, ka es kaut ko tomēr no tā visa kādu dienu spēšu. Ja viss sākās ar vienu vienīgu ziloni, tad gāja laiks (skriet neskrēja, bet vienkārši gāja gluži kā bērnībā, kad opis, mani turot pie rokas, devās pāri ielai un teica, ka mašīnas nāk) un vienam zilonim ir piepulcējies krietns bariņš, un nu viņi kopā ir ne mazāk un ne vairāk kā trīspadsmit. Nieks jau vien būtu, ja tikai ziloņi vien, taču mirklī, kad manā priekšā tika nolikta vēl viena kastīte ar visādiem darinājumiem, man nekas cits neatlika kā iesaukties: “Un šis arī ir pie Tevis?!”

Stāts ir par meiteni vārdā Sanita, kura kādu dienu man paziņoja, ka labprāt gribētu, ka lietas taisu tikai viņai, taču ko nu izlikties, tas viņai izmaksātu pārāk daudz :D un turklāt būtu negodīgi pret pārējiem, ko patiesībā saprot arī viņa pati, taču noliegt faktu, ka viņai ir visvairāk, vairs nav iespējams. Ziloņu skaita ziņā varētu sacenties tikai mana mammai, kuras ledusskapi rotā 17 ziloņpuikas un meitenes.

Sanita ir cilvēks, kas vienmēr paļāvies uz to, ko daru un ar neizmērojamu pacietību vienmēr gaidījusi rezultātu. Tajā dienā, kad gribēšu uzrīkot kādu izstādi par tēmu “..un tā viss sākās” vai arī “..man lūpas reiz pienā mirka”, vienkārši atliks tikai uzgriezt vienu telefona numuru un daļa ekspozīcijas būs jau gatava.

Kad Sanita manā priekšā nolika visus manus darinājumus, kas ir viņas īpašumā, par dažu labu es tomēr nokaunējos, jo no šodienas skatu punkta raugoties, es taču to visu varētu vismaz 73 reizes labāk, ar lielāku atdevi un rūpību, lai gan tajā mirklī likās, ka rūpīgāk un kārtīgāk nemaz nav iespējams. Šāda sākotnējo darbu apskate tomēr nāk ļoti par labu un liek padomāt par to, ka, lai pienu no lūpām noslaucītu, ar piedurkni vien nepietiks un būs arī daudz jāstrādā, jāpilnveidojas un atkal jāstrādā. Laiks ir gājis, taču joprojām jūtos kā tādā sākumposmā un vēl tik daudz ko mācīties un atklāt. Lai silti un koši!
P.S. Sajutāt, ārā tik silts! Tikai nieka -6’C grādi! Jā, un tagad atļauts mani nosaukt par mazliet jukušu, bet -6’C grādi man patiešām liekas patīkams ziemas laiks.

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “Viņai ir trīspadsmit ar kaudzi”

  1. Skaisti! ;)

    Man ļoti patīk tas baltais komplektiņš laikam ar brošu, auskariņiem un gredzentiņu! Bet visi skaisti! ;) Un nevajag kaunēties par saviem darbiem, laiks iet, viss mainās, un māksla pārvēršas… :)

    Lai seko izaugsme! :) Veiksmi turmākajā radošajā darbā! :)

  2. visi sākumi ir mazliet neveikli. un tas ir tikai normāli, jo nevar taču visu uzreiz mācēt. tāpēc paldies meitenei Sanitai, kas tevi mācīšanās procesā ir uzmundrinājusi! bet es, savukārt, tikai vakar pirmo reizi turēju rokā slaveno kni zilonīti. un momentā viņā samīlējos, jo izrādās, ka dzīvē šitie draudziņi ir vēl skaistāki kā bildēs! :) šis viens gan dosies prom no manis, jo viņam ir liktens lēmis būt par dāvaniņu. bet tagad es arī sev gribu zilonīti! :))

  3. Liena -> to otro ziloni izcīnija Sanitas puisis, kurš man tās gardum gardās zaptes barterdarījumā iemainīja. Tikai vēlāk uzzināju, ka šis iesaistījies =) Vai nav jauks?

    Mēnessmeitēn -> paldies!

    Rudīt -> skaitījusi neesmu, jo kurš gan var saskaitīt. Man vēl ir tāds niķis stiķis, manuprāt, neizdevušās lietas mest ārā. Citādi, lai kād arī būtu skaits, atbilde ir par maz :D

    Rediiss -> tik jauki redzēt Tevi te arvien biežāk. Biju šodien pie Tevis, tikai man nekādi neizdodas izteikties. Open ID man vienmēr nokaras. Citādi būs arī kādu dienu Tev zilonis, lai tikai tas Ziemassvētku ārprāts paskrien garām.

    Nuna -> Tu jau zini, ka savējiem jāgaida visilgāk :D

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.