Pirms miega vēl noskastījāmies “Say Yes To The Dress” un devāmies gulēt. Pieskatīju līgaviņas miegu, taču šķiet, ka slikti pieskatīju. Grozījās un modās augšā visu nakti. Garākais miega mirklis – 3 stundas. Viss iepriekšējais pa stundai.
Citādi jau baiļu nav. Nemaz nav un tas tikai apstiprināja manu pārliecību, ka gadījumos, kad viss ir pa īstam, no ne kā nav jābaidās, nav jautājumu un nav šaubu.
Varētu pastāstīt to veco labo joku par rīsiem restorānā, taču tas nekādā gadījumā nav attiecināms uz šo gadījumu.
Restorānā vīrietim priekšā tiek nolikta ēdienkarte.. laši, foreles, zosu aknu pastēte, uz ko šis tā mierīgi un ar vieglām skumjām tomēr no sevis izspiež atbildi.. “Nē, nē, paldies, man jau re, kur līdzi rīsi.. es tikai pasēdēšu un paskatīšos.. Man patiešām garšo tie rīsi. Nē, nē, mērci nevajag..”
Mana līgaviņa plikus rīsus neēdīs, jo kā manas sajūtas saka, viņa tiek pie pilnas ēdienkartes – sulīgas, ar nesakitāmām garšu niansēm, ar kādu asumu, ar saldo un vēl dzērienu karti piedevām.
Lai garšvielām bagāta dzīve!
Summinājumi kāzu dienā un paldies Kni, ka izskatās – vēl ir cilvēki, kas tam tic. Nu, kāzām. Tam, ka var būt ‘pa īstam’. Un ka var nebūt pliki rīsi. Tādiem kā jums jādod ticība tādiem kā man.
Nju… šādu ticību var rast tikai sevī un tajā otrajā, ja tādas nav, tad nav. Tā ir mana pārliecība, bet patīkami skatīties uz tādiem diviem, kam acis pa īstam mirdz.
Daudz laimītes jaunajai ģimenei!
Lai man pierādījums, ka IR.. Jo savādāk.. ai, pārāk daudz zināt, redzēt un dzīvē piedzīvot ir kaitīgi tieši tādēļ.. Ka vairs neticas.. ,
tādi vārdi liek iegrimt atmiņās par skaistajiem mirkļiem :)
Paldies tev no mums “putniņiem”! :)