Viņš manas domas kabatās liek

Iekārtojies pavisam ērti, Klusums man apsēdās blakus, pagriezies pret mani, tas dziļdomīgī skatījās acīs un ķēra saujās katru vārdu, kas plūda no manis, likdams tos savās kabatās, lai vēlāk vai nu atdotu atpakaļ, vai arī paturētu sev pavisam. Klusuma klātbūtnē domātās domas riņķoja pa istabu, un arī tās Viņš ķēra, likdams blakus jau iepriekšējām, kuras pie Viņa gāja pašas. Tā mēs te sēžam un spēlējamies, lai gan spēlējas tikai Viņš. Savēris no manām domām krelles, dosies tās pārdot kādā Mārtiņdienas tirgū un par nopelnīto naudu iegādās sev biļeti uz ilgāku palikšanu. Tā Viņš jums radījis sajūtu, ka manis nav, vai ka esmu pazudusi. Patiesībā mēs te sēžam – es domāju, bet Viņš paņem visas manas domas. Tāds domgrauzis, domēdis. Ja doma neaizplūst līdz pirkstu galiem, tie nezina, ko teikt un paliek klusējot, vien kaut kur krūšu rajonā atbalsojas savāda sajūta, ka vajadzētu, bet doma uz pirkstu galiem neplūst.
Tā mēs te spēlējamies.
Tā mēs te klusējam.

Brīdī, kad izjūtu Klusuma klātbūtnes diskomfortu, Viņš tikai attrauc, ka tie nieki, jo viņš ir īzī.
Silence is easy. Pat Starsailor to zina.

Košu piektdienu!

Published by

Kni

Love yourself more

4 thoughts on “Viņš manas domas kabatās liek”

  1. paldies par skaisto dziesmu un novelejumu!
    savukart pardomas par klusumu mana galva sorit pec 4 stundu gulesanas sasaucas ar vakar lasito gramatu par to, ka radit inovativus risinajumus, kura viens no ieteikumiem – ir gulet :) precizak, izguleties, lai diena uzkrata informacija skaisti nosezas un apstradajas zemapzinas gaitenos un tad no rita esot iespejams pamosties ar “aha moment”! lai tas visiem un Tev ipasi izdodas weekenda!

    1. Tikko iedomājos, ka sievietēm, manuprāt, patīk visādas domas sakārt krellēs un nēsāt līdzi, virpinot pirkstos kā mazas pērlītes. Tad nu virpina tik ilgi, kamēr uzvirpinās jauna, vai arī tā izzūd.

Leave a Reply