Tā kā vakardien esam izdiskutējušies par “šito gan es neēdu” tēmu, tad šodien var mazlietiņ papriecēt acis ar kādu ziloni, kuru uzdarināju sestdienas naktī, fonā skanot Positivus koncertu translācijai.
Ziloņmeitene ir vienos ziedos un ir tā saucamais senais parāds. Jaunā apņemšanās – strikti pieturēties pie saraksta un to nobrucināt augusta laikā, lai beidzot, sākoties rudenim, varētu ģenerēt jaunas idejas un mēģināt radīt kādu jaunu piegājienu.
Vēsais laiks ir pateicīgs mājas darbiem, jo, lai cik spēcīga nebūtu mana sirdsapziņa, +25C grādi to kausē :D
Kā teica kāds paziņa – pat viscietākā dzelzs kādreiz kūst. Tā arī mana sirdsapziņa.. aizkūst viņai acis.
Lai varena piektdiena un košas brīvdienas!
par ziloni (no priekšpuses) es jau izjūsmoju aizkadrā, pirms visiem (nē, es te nelielos, hi, hi), bet, ūūū, bet tas triks ar autogrāfu nepriekšpusē gan ir labais! :)
Jā, spiedogs, zīmols vai nez kā vēl viņu nosaukt uz zilonēna kreisās puses ir labu labais… :)
Oi, aizmirsu izteikt komplimentus arī priekšpusei! Tā turēt, Kni!
Paldies!
Tagad derētu atvēsināties un tad es varētu ķerties klāt skicei, kuru uzzīmēju. Jā, Ilzīt, es nobastoju sportu. Esmu slikts piemērs Tev :D Knapi atvilkos mājās, kur nu vēl totāli bodīvorkautoties.
Skaists zilonēns! ;)
Paldies!
Vakarnakt uztaisīju vienu trakoti dīvainu ar dīvainu krāsu salikumu.
Tagad domāju, vai NoSirds Inga tādu gribēs :D
es ceru, ka es pietuvojos saraksta augshgalam…. ;) driz bushu ciemos
Piemet malku manai veģ.distonijai, kura ir atgriezusies? :D
Labi, ka ir jau trešdiena un nedēļas nogalē par šo jautājumu varēs padomāt.