Kni virtuve

love yourself more

Vīrietis un svars.. liekais.

„Es uzkāpu uz svariem.”
„Un?”
„Par daudz!”
„Kurā vietā tieši ir par daudz?” jautāju viegli smīnot.
„Te un te,” tiek veikti „liekā svara” paraugdemonstrējumi.
Turpinu smaidīt un kaut drusciņ saglabāt nopietnību šī jautājuma risināšanā.
„Bet, ja Tu nekāptu uz svariem un tos ciparus neredzētu, Tu kļūtu mierīgāks, jo visas drēbes taču der, ne? Klau, kas jums vīriešiem ir ko? Neviena no manām draudzenēm tā nesatraucas par „lieko” svaru kā manā paziņu lokā esošie vīrieši.. turklāt vēl pludmales sezonai beidzoties.. Trīsdesmitpieci+ gadnieka krīze?”
Nu jau smaida arī mans itāļu paziņa. Kā nu nesmaidīsi, vēlas vakariņas un diskusija – „Vīrietis un liekais svars”.. neiet tajā mirklī kopā vismaz pēc loģikas.

Par to, ka jaunāks viņš nekļūst un aminoskābes taukus tik raiti arī vairs nešķeļ, tomēr atļāvos noklusēt, jo ko nu ar tādiem jokiem pa sāpīgajām vietām sist, taču mans ieteikums bija pavisam vienkāršs – regularitāte un mērenība.

Regularitāte izpaužas tajā, ka savu ķermeni regulāri pabaro un netaisi tam šoka terapijas ar pēkšņu diētu uzsākšanu un vielmaiņas tracināšanu, jo būsim atklāti, to noturīgums būs īslaicīgs, ja neturpināsiet ieturēt to visu laiku. Organisms nav muļķis un to arī teicu satrauktajam vakariņotājam: „Tajā mirklī, kad Tu pēkšņi tam atņem to (ēdienu), ko katru dienu regulāri esi devis, tas sabīstas, taču tajā mirklī, kad norausies no savas diētas, organisms paņems divtik, lai sāktu uzkrāt nākamajai reizei, kad psihais, Tu, atkal sadomāsi viņu badināt. ” Savukārt mērenība nozīmē to, ka nepieciešams atrast līdzsvaru starp pārēšanos un badināšanos. Runā jau, ka no galda jāiet prom tad, kad jūti vēl nelielu izsalkumu.

Jā, jā, es nolasīju viņam veselu lekciju un aicināju nedomāt par skaitļiem, bet gan sajūtām, nevis par to, kur tieši šī pasta šobrīd „piezemēsies”, bet gan par to, cik tā garda. Cik ciedru riekstiem intensīva garša.. cik vīns patīkami skābens.. Un tad, kad jums vairs nelien, atcerieties, nav jāizēd viss šķīvis, jo jums bērnībā draudēts, ka citādi nākamajā dienā būs slikts laiks. Labāk nākamajā reizē uz šķīvja uzlieciet mazlietiņ mazāk, jo neticēsiet, šķīvi patiešām var papildināt, taču jūsu sašmurgāto ēdienu visticamākais būs jāmet laukā, ja vien jums nav kūts un jūs tajā neaudzējat sivēnus.

Bet, ja tomēr šis jūs nepārliecina, tad atcerieties, sākumā jūsu organisms zaudē ūdeni, tad muskuļu masu un tikai kā paši pēdējie ardievas mās tauki.

Lai gardas vakariņas un neaizmirstiet kustēties!

Links uz foto.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • sudrabasparni saka:

    :)
    jauks Tev paziņa…
    zini, reti kurs vīrietis uztraucas ta par lieko svaru… parasti viņi saka – “es neesmu resns, esmu būdīgs!” :)

    un tas ir vienalga, vai viņam 21, vai 35… visi būdīgi… eh…

    no vienas puses mīļi, bet…

    p.s. – Jauki nomierināji paziņu… :) am, un par to soka terapiju piekrītu par visiem 100! jo pati savu organismu visu laiku šokeju… peksni 2 dienas bez ēsanas… divas nedelas ar brokastīm un tad trīs bez… eh… и Результат на лицо!

    11/08/2010 at 18:25
    • Kni saka:

      Atklāti sakot, manā draugu/radu/paziņu lokā neviens nav teicis par to būdīgumu. Nekad.
      Tiesa gan es arī nevienam neesmu teikusi: tu esi resns… Principā tā ir katra cilvēka individuāla izvēle būt tādam, kāds viņš ir. Ja viņš nejūtas tā ērti, tad loģiski ir jādomā, taču nevajag pārspīlēt un der paturēt prātā reālo situāciju un izvērtēt ķermeņa iespējas, un, ja nepieciešams, tomēr samierināties ar gēniem, taču ne palaisties.

      Man svars “staigā” 2 kg robežās un tas mani ārkārtīgi nesatrauc. Esmu arī taisījusi eksperimentus ar kartupeļu neēšanu. Tos aizstāju ar rīsiem un griķiem. Loģiski, ka nekas nemainījās, tikai galu galā sapratu, ka vakarā ceptus kartupeļus ēst nav prāta darbs, ja par kilogramiem satraucas. Tagad man no šiem trim tā īsti neprasās nevienu. Citādi ēst var visu, tikai jāizvēlas pareizais laiks un daudzums.
      Pats svarīgākais – visām šīm domām nevajadzētu būt spēcīgākām par garšu un baudu, ko no paša procesa var gūt. Kaut kā tā.

      11/08/2010 at 22:39
      • sudrabasparni saka:

        kartupeļus, rīsus, makaronus, griķus, kuskusu – nedrīkst ēst ar gaļu, bet jaed ar dārzeņiem, un gaļu atsevišķi jaed ar dārzeņiem, tad arī svars nestaigās + rajonā, bet, noregulesies un būs normāls… :) man nedēļas laikā bija -3 kg (man bija 15 kg uzauguši, pēc hormonālajam antibiotikām…)! bet, ta, parsvara svars stāv uz vietas… :)

        es pati nekad citam neparmetu – resns, neglīts, cilvēks ir tāds kāds ir, un tas kā es viņam kaut ko pārmetīšu neko nemainīūs, viņš nekļūs tievāks, vai skaistāks… es tikai nabadziņu iedzīšu lielakos kompleksos…

        bet, esmu dzirdejusi, kā daži vīriesu kārtas pārstavji svaus apļumus par būdigumu sauca… tad jau labāk nebūtu teikusi neko…

        12/08/2010 at 17:50
        • Kni saka:

          Es neēdu ne rīsus, ne griķus, ne kartupeļus (vakardiena neskaitās.. tos atnesa tikai tik, cik vakariņām. Ja nestu vairāk, visi sažūtu vai sapūtu, jo neviens te viņus neēstu), ne kuskusu.. man patiek ar gaļu un salātiem un svars mēdz staigāt. Tas viss ir normāli. Un nav ko ņemties. Baudīt vajag! Vsjo!

          12/08/2010 at 23:26
  • Tincii saka:

    Es nezinu, ko iesākt, ja figūras dēļ būs jāatsakās no ceptiem kartupeļiem. Briesmīga atzīšanās – tas ir mans mīļākais ēdiens. Bet es noteikti vispirms pamēģinātu palielināt fizisko slodzi un tikai tad pateikt, ka saldu/sāļu/treknu/marinētu – nekad mūžā vairs!

    12/08/2010 at 09:26

Leave a Reply