Atrisinājums

Pirms nu jau kāda laika jūsu priekšā noliku trīs vizītkaršu maketus, ar domu uzklausīt jūsu viedokli, pat ja biju jau izlēmusi. Galvenais mērķis toreiz bija uzzināt, ko katrs no jums būs it kā simboliski nolasījis no redzētā.

Ja nemaldos, tad komentāros minēju, ka baltais putns nav viekārši putns, bet gan drīzāk kompanjons, tad lūk, kas sanāk.
Sākšu no labās puses, proti, no trešā varianta.
Putns ērti iekārtojies zilonim uz deguna, savukārt ziloņa skatiens vērsts uz putnu. Kurš tad darīs darbus? Skatoties uz putniem, darbi uz priekšu neiet, turklāt, ja kāds sēž uz tā, ar ko reāli tam var sadot pa spalvām, tad tā lieta ar neiet, turklāt, kā Tu sadosi ar snuķi kādam, kurš tur knābī mājas lapu. Ne, ne, ne. Ne strīdēties, ne iebilst, ne savu nostāju parādīt.

Otrais variants – putniņš sēž zilonim uz galvas, raugās tālēs, kamēr zilonis noraugās uz putniem – “tehniskajiem darbiniekiem” un skatās, kā lietas notiek. Viss būtu labi, turklāt baltajam putniņam ir tāda privilēģija, spēt redzēt tālāk, nekā redz pats zilonis, turklāt redzēt, kur zilonis varētu aiziet, cik tālu un ko sasniegt. Viss būtu labi, ja vien viņš nesēdētu uz galvas. Grozi, kā gribi, bet arī tas nekam neder.

Jūs jau visu esat sapratuši, ja?
Pirmais variants.
Ticiet vai ne, bet šajā apvienojumā zilonis izskatās priecīgāks nekā citās. Skatiens ir netraucēts un netiek novērsts, turklāt baltais putniņš nesēž ausī, bet gan ir pielaidies pie auss un sniedz zilonim drošības sajūtu. Jaunas idejas, svaigs redzējums, kritika un ieteikums. Neviens nevienam nesēž uz galvas un snuķis ir brīvs, un nav jābaidās elpot. Brīdī, kad putns pūš pīlītes, zilonim ir visas iespējas sadot tam pa spalvām ar ausi. Spēle un saspēle. Savukārt, ja pūš liels vējš, zilonis ar savu ausi putniņu var piesegt. Un tā ir labi.

Lai siltas brīvdienas!