Rudens šogad izdevies. Gan saulē, gan miglā, gan lietū, gan vējā. Gan tajā brīdī, kad izliekas par pavasari. Nolēmu rudenim paspēlēt līdzi un paskriet laikam pa priekšu. Tik ļot gribējās atkārtot to, kas iepriekš nesanāca.
Iepriekš puscaurspīdīgajam polimērmālam jaucu klāt dažādu toņu zaļos, bet galu galā temperatūras iedarbībā tas viss kaut kā nozuda. Izlīdzinājās. Pat gribas teikt, izgaisa. Tāda tā puscaurspīdīgā daba.
Sajaucu dažādu toņu zaļo un liku lietā man tik iemīļoto tekstūras plāksni, lai Sutton Slice tehnikā radītu izcilņiem bagātu ziloni, kurš ticis pat pie actiņas. Melots būs, ja teikšu, ka nejauši. Pat ļoti jauši un pārdomāti.
Ja kādam ir vēlme mazliet no pavasara pumpuriem un salātu zaļuma spraust pie mēteļa atloka, tad 14 delfīni un šis zaļais prieks ir Tavs. Ja negribas spraust, bet iekārt kaklā, domāju, ka to arī iespējams mainīt un izdarīt tieši tā, kā Tev patīk.
Lai silti!
Brīnos, kā vēl neviens nav pacēlis roku :) Es ceļu, es vēlētos spraust pie mēteļa atloka. Var?
Smuks un svaigs kā egļu pumpuri, bērzu pumpuri, pumpuri. :)
Linda drīz varēs sākt dižoties ar kolekciju!
Turbooferret – man patīk Tavu vārdu izvēle. Un paldies!
Tā actiņa kā odziņa :)