Kad viņa man stāsta, kādu ziloni vēlētos, liekas, ka tie vārdi tik tikko skar ausu ļipiņas. Tie viegli saglāsta, nomierina, ja ir uztraukums un savelk lūpu kaktiņus vieglā smaidā.
Kāda ir pavedināšanas krāsa? Vienkāršākā atbilde ir “sarkana”, taču tas neizklausās patiesi. Sarkans ir pilnīgs uzbudinājums. Pavedināšana ir putna spalvas pieskāriens stilba iekšpusei. Liegi. Ķircinoši. Man šķiet, ka pavedināšanas krāsa ir kapučīno. Ar krējumu atšķaidīta tumša kafija.
/Nataša Mosterte/
Tas gan ir stāsts par pavisam citu ziloni, kas taps citā reizē un citā laikā, taču šis ir otrs. Sniegputeņa un leduspuķu zilonis ar kripatiņu dzērveņu zefīra.
Lai glāstoši sapņi un koša rītdiena!
mmm… esmu pārliecināta, ka kopā ar šādu ziloni pavasari sagaidīt var daudz ātrāk un liegāk :)
es esmu mēma, Kni… šim jau ir saimnieks padomā?
ai, izlasīju arī tekstu un sapratu, ka ir jau saimnieks :) Bet nu debešķīgs – tas ir īstais vārds!
Nu super, un kāds tad būs mans ābeļzieds, ja šis zefīrs ir tāds, kādu es savējo iztēlojos???? Ai, bet fakts jau paliek – lai kāds būtu, mīlēšu vienalga.
Šis būtu manējais.
Šis ir nevainības zilonis. Vai arī gluži pretēji.
Lielisks!
Ļoti, ļoti skaists zilonītis :)
Labrīt un PALDIES!
es ģībstu! :):):)
Kni, kad Tu beigsi mani spīdzināt? Būs jābeidz viesoties virtuvē. Tas ir kā window-shopping: redzēt redzi, iekāro, bet dabūt nevari :D
Skaists citāts. Un zilonītis – pats par sevi :)
No kādas grāmatas ir citāts?
Ja Paula ienāks virtuvē, viņa noteikti pratīs atbildēt.
Citāts ir no Natašas Mostertes grāmatas “Raganu sezona” :)
Kā tikko uzsnidzis sniegs …. kā pirmais krokuss piesaulītē … kā ziepju putas … Kni, skaistums neizmērojams!