Kni virtuve

love yourself more

Ziedus mammai studijā!

Mani piemeklējis pilnīgs tukšums un sakāmā īsti arī nekāda nav.
Lietus padzirdījis zemi, tā savukārt pateicībā sadiedzējusi zāles stiebrus zaļus jo zaļus. Lietus kārtīgi dzirdījis arī koku saknes un pumpuri veras vaļā. Nāk, nāk, tā lēnām tas pavasaris nāk. Smieklīgi, tā gaidīju, bet vairs negribas. Gribas aizmukt no tā visa, cik tālu vien iespējams.

Nākot mātes dienai, gribas palūgt piedošanu mammai, ka es viņai neesmu nekāds tur zelta gabals, ne arī ogu maize. Gribas palūgt piedošanu par to, ka viņai tik daudz nācies pārdzīvot un vēl joprojām jāpārdzīvo manis dēļ. Arī par to, ka ciemos uz svētkiem nebraukšu. Un gribas pateikt paldies, ka viņai tik daudz pacietības un mīļuma.

Mātes diena man asociējas ar bērnudārza laikiem, kad mazie knauķi rīkoja koncertu ar deju un dziesmiņu priekšnesumiem, kā arī ar to, ka dāvāja mammām paštaisītas krelles. Paštaisītu kreļļu man šobrīd nav, bet ziedus gan uzzīmēju.

Paldies, mammu! Mīļoju Tevi dikti, dikti!

Tik tagad nezvani man, citādi būs jāskaita lūgšanas visām pasaules upēm un jāmeklē salvetes.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Murr saka:

    Es tomēr atļaušos Tavai māmiņai arī atstāt ziņu –
    paldies Jums, Ingas māmiņ, par tik sirsnīgu un labu meitu. Viņa ir lieliska un patiesa! Reti skaists cilvēks. Paldies par visiem tikumiem, ko viņai iemācijāt =)

    07/05/2010 at 20:54

Leave a Reply