Ilgi lauzīju prātu, ko tieši darīt ar šo diženo. Zināju virzienu, taču tas nepalīdzēja, līdz nolēmu uztaisīt izmēģinājuma skici. Uz veiklu roku samīcīju plastiku glītā tonī, paņēmu nazi un pašķērēju uzdarināto ziloni gabalos. Bija pienācis brīdis, kad varēju izpausties nevis tajā, ko “uzlikt” zilonim virsū, bet gan tajā, ko izdarīt ar pašu ziloni, proti, tā formu. Šim zilonim bija jābūt citādākam. Nepareizam. Šķībam un greizam.
Tas, ko prāts domā vairākas stundas, bieži vien rokas izdara pāris minūtēs un tieši to bija izdarījušas manējās. Skice bija tik lieliska, ka nolēmu to izcept un atstāt sev par piemiņu.
Lai arī manas sajūtas šobrīd ir viegli “attrofējušās”, es lieliski atceros to, ko jutu, uzdarinot katru no šīs sērijas ziloņiem. Atceros to prieku, ar kādu steidzu padalīties. Atceros tās sajūtas, kad ilgi mēdzu raudzīties uz paveikto. Tas bija lielākais ziloņizaicinājums, kāds man jelkad bija uzsaukts.
Ko nu riņķī apkārt – iepazīstieties, Pablo!
Lielisks!
Paldies, E.
Zini? Es vairs neko neteikšu, jo jebkuršs apzīmējums nočūkst kā ūdens uz karstas pannas, ja ir jāizsakās par kko tik ģeniālu.. Ja? Sarunāts? Par nākamo arī klusēšu, bet zināsi, ka jūsmoju pagrīdē :)
Ja to, ka par nākamo klusēsi, es vēl ticu, tad par 7… nē nu.. ka vien varēsi ļoti saņemties. Es neesmu iedomīgi, vienkārši, katru reizi, kad paskatos uz to, es nespēju klusēt. Skats no malas, vai zinies. Paldies.
Saproti – arī manai daiļrunībai ir robežas (reizēm gan tādas izplūdušas)..
Būs jāņem talkā Kniziloņapjūsmošanas vārdnīca vai vismaz Endzelīns.. Saintriģēji gan par to 7.. Atceries? Esmu pacietīga ;) pat, ja Tu atsūtītu bildi – es to neatvērtu līdz oficiālajai pirmizrādei :p
Tu jau zini – šis ir satriecošs! :)
nezinu, kurā brīdī tu to taisīji, bet, kad ieraudzīju pirmā doma bija, ka gluži kā Džolija :)
un šim ir acis atvērušās! labs!
Taisīju tad, kad vēl varēju staigāt, tātad – pirms Džolijas kājas :D
Jāsaka, ka Pablo ir vis vis vis…
Man arī sāk aptrūkties, ko teikt par šiem diženajiem. :)
Skaisti, nu ko gan lai citu vēl te saka. Un tās krāsas! Riktīgs pavasaris!
Paldies! Nu vēl drusku izturiet. Divas dienas un tad viss.
Tad es atgriezīšos darbā, būšu pārgurusi un īgna, un neko netaisīšu :D
Pie katra ziloņa (klusiņām) aiz izbrīna es noelsos. Gaidīšu pārējos divus ar.
Ja par pārējiem ziloņiem gribas sajūsmā noelsties, tad pie šī man sanāca smiekli. Nu ļoti “pikasīgs” zilonis! :D
Ļoti daiļrunīgs skatiens.
Kā būtu ar Ešera ziloni?
Apskatīju iespējas. Ja par attēlošanas veidu pieņem telpiskuma panākšanu, tad to esmu jau darījusi, bet citādi jāatzīst, Ešers ir ciets rieksts. Ļoti ciets.
Es arī nezinu, kā un vai vispār to var izdarīt, tāpēc jau Tev ierosināju. :) Telpiskums noteikti ir solis Ešera virzienā, tomēr es vairāk biju domājusi neiespējamību, kas izskatās īsta. Snuķis, kas nekādi nevar būt snuķis, bet izskatās pēc snuķa? Vai varbūt zilonis, ko veido putni?
(Šis nav pasūtījums. Nesūti rēķinu, labi?)
Ne, ne, nesūtīšu, taču paldies par ideju. Skatījos viņa darbus un domāju, ko tur varētu izdarīt. Augsta pilotāža.